Tas, "ka tā ir bijusi valsts kļūda, tas ir skaidrs," ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā", komentējot to, vai valstij būtu jāatvainojas Leona Rusiņa upura ģimenei, atbildēja Augstākās tiesas priekšsēdētājs un Tieslietu padomes vadītājs Aigars Strupišs.
Viņš teica, ka patlaban izvērtējums vēl nav beidzies, bet iespējams secināt, ka valsts institūcijas nesadarbojas savā starpā un valstī "nav nostrādājusi" sistēma, kas aizsargātu iespējamo upuri.
"Tālāk jau vairs nav nozīmes, kura iestāde bijusi vainīga," viņš teica.
Pēc viņa teiktā, ja Rusiņa apcietinājuma lēmums tiktu izpildīts, tad slepkavība nenotiktu.
Darba grupas, kas izvērtē notikušo, ziņojums būšot gatavs, cerams, līdz jūlija beigām.
Strupišs atzina, ka jautājums ir arī par policijas kapacitāti meklēšanā – vai ir tehniskās iespējas, vai ir cilvēkresursi atrast meklēto personu. Tāpat ir jāsaprot – Rusiņš tika vainots pēc likuma normām maznozīmīgā nodarījumā, un, pat ja viņš tiktu atrasts, pēc neilga laika viņš tiktu atkal atbrīvots.
"Vai tas būtu novērsis slepkavību," es nezinu, teica Strupišs.
"Manuprāt, pirmais solis, ar ko bija jāsāk – visu valsts institūciju atvainošanās konkrētai ģimenei par notikušo traģēdiju," otrdien intervijā laikrakstā "Diena", vērtējot slepkavību Jēkabpilī un ģenerālprokurora Jura Stukāna pausto, atzina jaunievēlētais Valsts prezidents, līdzšinējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Vaicāts, vai Stukāna attieksmē par notikušo Jēkabpils traģēdiju nav jautājums par konkrētās amatpersonas atbilstību amatam, Rinkēvičs atbildējis, sakot, ka sagaida Tieslietu padomes izvērtējumu pēc būtības.
Jau rakstīts, ka Stukāns intervijā žurnālā "Ieva" kritizēja cietušās pusi, pārmetot, ka Jēkabpils novadā nogalinātās sievietes advokāte neesot gana aktīvi meklējusi sievietes aizsardzības iespējas un vērsusies pie viņa.
Kritiku par Stukāna izteikumiem paudusi advokatūra, bet tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) portālam "Delfi" uzsvēra, ka jebkuras augstas valsts amatpersonas komunikācija par smagu noziegumu, vainojot upuri, upura advokātu vai kādu citu, nav nedz ētiska, nedz tiesiska. Tieslietu padome šo jautājumu paredzējusi izskatīt šonedēļ. Stukāns sabiedrībai jau atvainojies.
"Likums konkrēti nosaka, kas vērtē šādu amatpersonu atbilstību – Tieslietu padome, trešdaļa Saeimas deputātu, kam negatīva atzinuma gadījumā jau seko konkrēts process," paudis Rinkēvičs.
"Uzskatu, ka ir jāsagaida prokuratūras amatpersonu darbības izvērtējums, jo bija taču konkrēti prokurori, kuri rakstīja atbildes. Tiesu varai ir jāsaprot, ka šis ir vairāk nekā tikai konkrēts gadījums, jo šāda veida situācijas grauj uzticību tiesu varai, un tad jau nav ko brīnīties par situācijām, kur cilvēki nerakstīs iesniegumus un neko no tieslietu sistēmas negaidīs," atzinis politiķis.
"Manuprāt, pirmais solis, ar ko bija jāsāk – visu valsts institūciju atvainošanās konkrētai ģimenei par notikušo traģēdiju. Process nav beidzies, jo var jau aizsegties ar to, ka likuma pants ir tāds vai šitāds, bet tās taču ir konkrētas amatpersonas policijā, prokuratūrā, kuras kaut ko darīja vai, tieši pretēji, nedarīja," atzinis Rinkēvičs.
Jau rakstīts, ka 16. aprīlī Jēkabpils novadā sava bērna un mātes acu priekšā tika nogalināta 1983. gadā dzimsi sieviete. Slepkavību pastrādāja viņas bijušais vīrs Rusiņš, kurš mēnešiem ilgi sievietei draudēja un viņu vajāja, par to regulāri tika ziņots policijai, bet sieviete pasargāta netika. Konkrētajā situācijā personai bija 19 kriminālprocesi, no kuriem 18 – par nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu.
"Delfi" vēstīja, ka letālais uzbrukums aprīlī nebija pirmā reize, kad Rusiņš uzbruka sievietei ar nazi. Viņas radi stāstījuši, ka uzbrukums noticis arī 2022. gada 18. februārī pie iepirkšanās centra "Sēlija". Rusiņš tur sievietei uzbrucis ar nazi, no kā palikušas skrambas no naža griezieniem uz sejas un rokām. Par to Rusiņam piemēroja 500 eiro sodu.
Līdzīgas problēmas radušās arī citai Rusiņa bijušajai dzīvesbiedrei, kuru arī viņš pēc izšķiršanās sācis terorizēt. Arī šī sieviete uzsvērusi, ka no tiesībsargiem gaidīto palīdzību īsti nav saņēmusi – viņa rakstījusi iesniegumus policijai, vēstules Valsts prezidentam un tiesībsargam, taču "tas neko nedeva". Sieviete pašlaik cenšas neatklāt savu dzīvesvietu, jo baidās, ka "viens nepareizs solis, un viss būs pagalam", proti, ka viņa var būt nākamais upuris.
Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks ir uzdevis sākt dienesta pārbaudi, lai "pārliecinātos, ka policisti ir rīkojušies atbilstoši normatīvajam regulējumam, pietiekoši aktīvi un profesionāli". Pārbaudi veic arī prokuratūra.
Rusiņu pēc slepkavības policijai nav līdz šim izdevies aizturēt, bet vienlaikus nav izslēgts, ka viņš izdarījis pašnāvību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
