Jaunajā prokuroru Ētikas kodeksā ir īpaši akcentēta nepieciešamība informēt sabiedrību par prokuratūras darbu, pieņemto lēmumu vai rīcību, to motīviem un argumentiem, un šis pienākums īpaši būtisks ir skaļajās “lietās”. Nav šaubu, ka maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības lieta ir ieguvusi plašu rezonansi, taču virsprokuroram Armīnam Meisteram pieteiktie noraidījumi vērš uzmanību uz “pelēko zonu” starp prokurora pienākumu informēt sabiedrību un konfidencialitātes prasībām, šonedēļ publicētā paziņojumā norādījusi “Sabiedrība par atklātību “Delna””.
Jau rakstīts, ka Rīgas pilsētas tiesa otrdien, 13. jūnijā, turpināja skatīt krimināllietu, kurā par Bunkus slepkavības organizēšanu apsūdzēti uzņēmēji Mihails Uļmans un Aleksandrs Babenko, bet Viktors Krivošejs apsūdzēts slepkavības izdarīšanā. Šajā tiesas sēdē aizstāvība pieteica noraidījumu lietas prokuroram Meisteram, to pamatojot ar viņa interviju žurnālā "Klubs" šā gada jūnija numurā, taču tiesa šo lūgumu noraidīja.
"Delna" paziņojumā "Prokuroru Ētikas kodekss darbībā" norāda, ka Meisteram pieteikto noraidījumu pamatojums bija intervija ar virsprokuroru "Prokurora goda lieta pret desmit miljoniem", kurā Meisters "esot izteicies neobjektīvi un pārkāpis nevainīguma prezumpciju attiecībā uz apsūdzētajiem". Pieteikto noraidījumu argumenti akcentē prokuroru ētikas jautājumus, proti, kādā apmērā un kādā formātā prokuroram ir pieņemami komunicēt ar sabiedrību par krimināllietas apstākļiem, norāda organizācija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
