Jaunajā prokuroru Ētikas kodeksā ir īpaši akcentēta nepieciešamība informēt sabiedrību par prokuratūras darbu, pieņemto lēmumu vai rīcību, to motīviem un argumentiem, un šis pienākums īpaši būtisks ir skaļajās “lietās”. Nav šaubu, ka maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības lieta ir ieguvusi plašu rezonansi, taču virsprokuroram Armīnam Meisteram pieteiktie noraidījumi vērš uzmanību uz “pelēko zonu” starp prokurora pienākumu informēt sabiedrību un konfidencialitātes prasībām, šonedēļ publicētā paziņojumā norādījusi “Sabiedrība par atklātību “Delna””.
Jau rakstīts, ka Rīgas pilsētas tiesa otrdien, 13. jūnijā, turpināja skatīt krimināllietu, kurā par Bunkus slepkavības organizēšanu apsūdzēti uzņēmēji Mihails Uļmans un Aleksandrs Babenko, bet Viktors Krivošejs apsūdzēts slepkavības izdarīšanā. Šajā tiesas sēdē aizstāvība pieteica noraidījumu lietas prokuroram Meisteram, to pamatojot ar viņa interviju žurnālā "Klubs" šā gada jūnija numurā, taču tiesa šo lūgumu noraidīja.
"Delna" paziņojumā "Prokuroru Ētikas kodekss darbībā" norāda, ka Meisteram pieteikto noraidījumu pamatojums bija intervija ar virsprokuroru "Prokurora goda lieta pret desmit miljoniem", kurā Meisters "esot izteicies neobjektīvi un pārkāpis nevainīguma prezumpciju attiecībā uz apsūdzētajiem". Pieteikto noraidījumu argumenti akcentē prokuroru ētikas jautājumus, proti, kādā apmērā un kādā formātā prokuroram ir pieņemami komunicēt ar sabiedrību par krimināllietas apstākļiem, norāda organizācija.
"Delna" norāda, ka tā 2021. gadā sadarbojusies ar prokuratūru jaunā prokuroru Ētikas kodeksa izstrādē, kurā īpaši akcentēta nepieciešamība informēt sabiedrību par prokuratūras darbu.
Ētikas kodeksa 14. punkts noteic, ka prokurors pēc iespējas informē sabiedrību par pieņemto lēmumu vai rīcību, to motīviem un argumentiem. "Delnas" ieskatā šis informēšanas pienākums ir īpaši būtisks "skaļajās" lietās, un nav šaubu, ka Bunkus slepkavības lieta ir ieguvusi plašu rezonansi medijos un sabiedrībā.
Iepriekšminētie Meisteram pieteiktie noraidījumi vērš uzmanību uz "pelēko zonu" starp prokurora pienākumu informēt sabiedrību un konfidencialitātes prasībām attiecībā uz lietas apstākļiem, ņemot vērā nevainīguma prezumpciju – ka apsūdzētos par vainīgiem var atzīt tikai tiesa.
Ir būtiski rast līdzsvaru starp sabiedrības informēšanu par prokuratūras darbu, tās pieņemtajiem lēmumiem un virzītajām lietām, tajā pat laikā neizpaužot konfidenciālu informāciju un neradot šaubas par prokurora spēju būt objektīvam apsūdzības uzturēšanā, akcentē nevalstiskā organizācija.
"Iepazīstoties ar žurnālā publicēto interviju, ir secināms, ka intervijā virsprokurors izklāsta vispārīgus faktus par lietas apstākļiem, papildus uzsverot, ka precīzu un detalizētu informāciju viņš nevar paust kamēr tiesa personas nav atzinusi par vainīgām," norādīts "Delnas" paziņojumā.
Organizācijas ieskatā Kriminālprocesa likums vairākos pantos nostiprina pieņēmumu, ka prokurors kā procesa virzītājs un kā apsūdzības uzturētājs ir pārliecināts, ka izmeklēšanā savāktie pierādījumi apstiprina personas vainu izmeklējamā noziedzīgā nodarījumā. Līdz ar to prokurora rīcība, publiski paužot savu viedokli par apsūdzēto personu vainu un lietas apstākļiem, atbilst Kriminālprocesa likumā nostiprinātajai prokurora pozīcijai.
"Delna" uzskata, ka "šis gadījums ir piemērs jaunā prokuroru Ētikas kodeksa efektivitātei un aktualitātei, kas tika izstrādāts atbilstoši aktuālajiem mūsdienu komunikācijas paradumiem un sabiedrības gaidām".
Jau rakstīts, ka Bunkus slepkavības lietas skatīšana pēc būtības joprojām nav sākusies, jo, pirms prokuratūra var iepazīstināt tiesu ar apsūdzību, tiesai ir jāatrisina visi pieteiktie lūgumi.
Paredzams, ka nākamajā tiesas sēdē 21. jūnijā pulksten 9 tiks skatīts lūgums par drošības līdzekļu maiņu Uļmanam un Babenko.
Lietas tiesnese Sigita Dolniece arī atzina, ka bez šiem diviem jautājumiem nākamajā sēdē būs jāvērtē vēl vairāki citi lūgumi.
Jau ziņots, ka Mārtiņš Bunkus 2018. gada pavasarī tika nošauts Mežaparkā, netālu no Iekšlietu ministrijas. Pagājušā gada nogalē par slepkavības pasūtīšanu tika celtas apsūdzības uzņēmējiem Uļmanam un Babenko, kā arī par tās izdarīšanu – Krivošejam.
Par slepkavības organizētāju izmeklētāji uzskata Genādiju Vaļaginu, kurš 2022. gada pavasarī pats tika noslepkavots.
2022. gada vasarā, kad iespējamie vainīgie jau bija aizturēti, VP pārstāvji raidījumam "Nekā personīga" atklāja, ka Bunkus lietā pretdarbība izmeklēšanai notikusi arī pašā policijā, piemēram, bijuši centieni panākt par citiem noziegumiem apcietinātu personu atzīšanos Bunkus slepkavībā un slēpti uzzināt, kā virzās izmeklēšana šajā lietā.
Tolaik Ruks raidījumam norādīja, ka bijušais Rīgas kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Sozinovs ir pārbaudāmo personu sarakstā.
Kā policijas priekšnieks Armands Ruks pauda "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc", saliekot Bunkus slepkavības izmeklēšanas "puzli", rodas aizdomas par atsevišķu Valsts policijas (VP) amatpersonu apzinātu bezdarbību vai pat darbošanos pret izmeklēšanu. Viņš gan uzsvēra, ka šie aizdomīgie kolēģi policijā vairs nestrādā, un, ja aizdomas ir pamatotas, tad tās jāizmeklē un jāpierāda citai iestādei – Iekšējās drošības birojam (IDB).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
