Tieslietu padome atzīst, ka ģenerālprokurora Stukāna izteikumi saistībā ar Jēkabpils novadā notikušo slepkavību, pasakot, ka cietušās advokāte viennozīmīgi varēja darīt vairāk, konkrētajā kontekstā ir bijis nekorekts, un tas varēja aizskart gan cietušās pārstāvi, gan advokatūru kopumā, tāpēc arī raisījis sabiedrībā plašu rezonansi un nosodījumu.
Tieslietu padome norāda, ka ne katrs nekorekts vai neētisks izteikums pats par sevi sasniedz to pakāpi, kas veidotu pamatu rosināt ģenerālprokurora atlaišanu no ieņemamā amata.
Konkrētajā gadījumā Tieslietu padome nerod pietiekamu pamatu atzinumam, ka ģenerālprokurora Stukāna izteikumi būtu tādi, par kuriem būtu nepieciešams ierosināt ģenerālprokurora atlaišanas procedūru.
Tieslietu padome uzsver, ka Jēkabpils novadā izdarītā nozieguma nenovēršana ir valsts sistēmiska kļūda, kuras rezultātā, apstākļos, kad dzīvības apdraudējums bija jānovērš, iestājušās smagas sekas – personas nāve.
Šajā procesā nav vietas starpinstitucionālām nesaskaņām, tā vietā uzmanība ir jāvelta problēmas cēloņu identificēšanai un novēršanai, kā arī sistēmisku risinājumu meklēšanai. Valsts institūciju pienākums ir sadarboties, lai stiprinātu tiesiskumu un aizsargātu personu pamattiesības, uzsver padomē.
Tieslietu padomes izveidotā darba grupa strādā pie padziļinātas analīzes par tiesu sistēmas darbu un citu tiesībaizsardzības iestāžu darbu lietās, kas saistītas ar vardarbību un draudiem personas dzīvībai un veselībai.
Jau ziņots, ka pēc publikācijas žurnālā "Ieva" plašu sabiedrības rezonansi raisīja ģenerālprokurora izteikumi, kuros viņš kritizēja cietušās pusi, pārmetot, ka Jēkabpils novadā nogalinātās sievietes advokāte neesot gana aktīvi meklējusi sievietes aizsardzības iespējas un vērsusies pie viņa.
Preses konferencē Stukāns norādīja, ka neredzot, ka "būtu sarunājis glupības' un pamatu atstāt amatu viņš neredzot. Dienu vēlāk viņš atvainojās sabiedrībai par to, ka pietiekami precīzi neizteica savu viedokli un tādējādi rosināja sabiedrību maldīgi uztvert viņa teikto un neprecīzi interpretēt izteikumu patiesos nolūkus.
Kritiku par Stukāna izteikumiem žurnālam paudusi arī advokatūra, bet tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) portālam "Delfi" uzsvēra, ka jebkuras augstas valsts amatpersonas komunikācija par smagu noziegumu, vainojot upuri, upura advokātu vai kādu citu, nav nedz ētiska, nedz tiesiska.