Samazināts PVN un uzcenojuma iegrožošana – VM piedāvā nodrošināt zāļu pieejamību

Ministrija izstrādājusi un nodevusi saskaņošanai konceptuālu ziņojumu par zāļu finansiālo pieejamību, tādējādi izpildot 2020. gada 20. janvārī Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) izdoto rezolūciju.

VM ziņojumā informē, ka personīgie maksājumi par zāļu iegādi Latvijas iedzīvotājiem veido vienu no lielākajām mājsaimniecību izdevumu veselības aprūpes izdevumu daļām, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, un tie katru gadu pieaug. Turklāt šo izdevumu īpatsvars personīgajos maksājumos ir augstāks mazāk nodrošinātajiem.

VM arī secina, ka Igaunija un Lietuva veselības aprūpei uz vienu iedzīvotāju procentuāli no iekšzemes kopprodukta (IKP) tērē vairāk un lielāko izdevumu daļu sedz no valsts budžeta līdzekļiem.

Tāpat VM norāda, ka Latvijā tiek piemērota samazinātā PVN likme 12% visiem medikamentiem, savukārt Igaunijā tā ir 9% visiem medikamentiem un Lietuvā – 5% kompensējamiem medikamentiem, pārējiem medikamentiem tiek piemērota standarta likme – 21%. Somijā tiek piemērota samazinātā PVN likme – 10%, Ungārijā – 5%, Polijā – 8%, Rumānijā – 9%, Slovākijā – 10%, Slovēnijā – 9,5%, Zviedrijā – 0% (recepšu medikamentiem), Lielbritānijā – 0% (recepšu medikamentiem). Ir valstis, piemēram, Dānija un Vācija, kurās medikamentiem tiek piemērota PVN standartlikme.

Ministrija arī norāda, ka Latvijā lieltirgotavas un aptiekas uzcenojumi nekompensējamām zālēm ir lielāki nekā Lietuvā un Igaunijā. Turklāt, atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, zālēm, kuru cena sasniegusi noteiktu līmeni, nav noteikta ierobežota vairumtirdzniecības maksa. Tādējādi, VM ieskatā, būtu nepieciešams veikt darbības, lai zāļu uzcenojumus visās Baltijas valstīs pēc iespējas tuvinātu, t.i. Latvijas uzcenojumu tuvinātu Lietuvas un Igaunijas līmeņiem. Primāri arī Latvijā būtu jānosaka uzcenojuma griesti pēc līdzības ar Lietuvu un Igauniju.

Tāpat valsts piešķirtais finansējums zāļu kompensācijai ir viens no zemākajiem ES valstu vidū un par 34% ir zemāks nekā Lietuvā un Igaunijā. Būtiska problēma ir, ka daudzas pacientu ārstēšanai nepieciešamās zāles nav iekļautas valsts kompensējamo zāļu sarakstā.

Ministrijā norāda, ka iedzīvotāji no saviem līdzekļiem sedz aptuveni pusi no kopējā zāļu patēriņa gadā, un lielāko daļu no ambulatori lietotajām zālēm. Iedzīvotāju kopējos tēriņus zālēm veido samaksātais par bezrecepšu zālēm - 68,87 miljonus eiro bez PVN, recepšu zālēm, kas nav iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā, - 85,35 miljonus eiro bez PVN, pacienta līdzmaksājums par kompensējamām zālēm (daļa, ko neapmaksā valsts) – 28,94 miljonus eiro bez PVN.

"Latvijā piešķirtais finansējums zāļu kompensācijai ir ievērojami mazāks, kā citās ES valstīs, t.sk. Lietuvā un Igaunijā. Nepietiekamā finansējuma dēļ iedzīvotājiem ir lieli maksājumi par zāļu iegādi, tāpēc daļa pacientu nevar atļauties tiem nepieciešamās zāles. Tas negatīvi ietekmē iedzīvotāju veselības rādītājus," norāda VM.

Lai risinātu zāļu cenu problemātiku, VM rosina īstenot piecus pasākums. Pirmais pasākums paredz samazināt PVN likmi recepšu zālēm no 12% uz 5%. "Samazinot PVN, tiks samazinātas zāļu cenas un rezultātā pacientu līdzmaksājumi par zāļu iegādi," uzskata VM.

Tajā pašā laikā norādīts arī uz risku, ka uz samazinātā PVN rēķina ražotāji var celt zāļu cenas un pacients finansiāli pozitīvu ietekmi no samazinātās PVN likmes var neizjust.

PVN likmes samazināšana recepšu zāļu piegādēm no 12% uz 5% radīs negatīvo fiskālo ietekmi uz valsts budžetu 27,6 miljonu eiro apmērā.

Otrais pasākums paredz pārskatīt zāļu cenas veidošanas principus, samazinot zāļu gala cenas pacientiem. Šī pasākuma ietvaros VM rosina noteikt, ka kompensējamo zāļu aptiekas cena ārpus kompensācijas sistēmas ir tāda pati kā kompensācijas sistēmā, tādējādi pacienti par kompensējamām zālēm ārpus kompensācijas sistēmas maksās mazāk. Bet arī šis neizslēdz iespējamu kompensējamo zāļu cenu palielināšanos.

Otrā pasākuma ietvaros arī rosināts noteikt, ka nekompensējamo recepšu zāļu cena nepārsniedz šo zāļu ražotāja realizācijas cenu vai vairumtirdzniecības cenu Igaunijā un Lietuvā. VM ieskatā, iespēja ieviest citu valstu labi īstenoto regulējumu un nodrošināt, ka par zālēm kopumā netiek pārmaksāts. Tajā pašā laikā ministrija norāda uz risku par iespējamu medikamentu neienākšanu zāļu tirgū par valstī noteikto pieļaujamo zāļu cenu.

Otrā pasākuma ietvaros rosināts arī noteikt, ka bezrecepšu zāļu cena nepārsniedz šo zāļu ražotāja realizācijas cenu vai vairumtirdzniecības cenu Igaunijā un Lietuvā, tādējādi ieviešot citu valstu labi īstenoto regulējumu un nodrošinot, ka par zālēm kopumā netiek pārmaksāts. Tajā pašā laikā VM norāda uz risku, ka medikamentu ienākšana zāļu tirgū varētu nenotikt par valstī noteikto pieļaujamo zāļu cenu.

Tāpat otrais pasākums paredz noteikt, ka zāļu uzcenojumi Latvijā nav augstāki par uzcenojumiem Lietuvā vai Igaunijā, tādējādi iespējams noteikt samērīgu un ar Lietuvu un Igauniju salīdzināmu maksu par starpnieku pakalpojumiem zāļu aprites ķēdē.

VM rosinātas sestais pasākums paredz samazināt pacientu tiešos maksājumus par zāļu iegādi, nosakot maksimāli pieļaujamo kopējo pacienta veikto līdzmaksājuma summu par kompensējamām zālēm 250 eiro kalendārajā gadā, un ieviešot jaunu izrakstīšanas principu receptēs nekompensējamām recepšu zālēm. Ar šādu pieeju varētu samazināt pacienta līdzmaksājumu par kompensējamām zālēm un uzlabot zāļu finansiālo pieejamību pacientiem.

Ceturtais pasākums paredz uzlabot kompensējamo zāļu, t.sk. onkoloģijā un hematoloģijā, finansiālo pieejamību pacientiem.

Savukārt piektais pasākums paredz veikt pasākumus zāļu un uztura bagātinātāju racionālas lietošanas veicināšanai, īpašu uzmanību veltot bezrecepšu zāļu un uztura bagātinātāju racionālai lietošanai. Tāpat iecerēts palielināt farmaceita lomu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā un veicināt profesijas neatkarību, tai skaitā neatkarību profesionālo pienākumu veikšanā.

Pēc VM aprēķiniem, minēto pasākumu ieviešana 2024. gadā budžetam izmaksātu 141,3 miljonus eiro. Tiesa, VM izstrādā koncepcija vēl ir saskaņošanā un par tās ieviešanu būs jālemj Ministru kabinetam.