RAKUS žultsvadu slimniekiem piedāvā jaunu ārstēšanas metodi

Kā skaidroja slimnīcā, tā tiek pielietota, ārstējot pacientiem labdabīgu žultsvadu sašaurinājumu un/vai pēcoperācijas žultsvadu/zarnu savienojumu (anastomožu) sašaurinājumus.

Jaunā ārstēšanas metode pacientiem ar labdabīgiem vai pēcoperācijas žultsvadu sašaurinājumiem būtiski samazina hospitalizācijas laiku un atkārtotas stacionēšanas nepieciešamību, kā arī paver iespēju pielietot pasaules līmeņa tehnoloģijas un inovatīvus materiālus, lai ārstētu pacientus Latvijā ļoti sarežģītu veselības problēmu gadījumos, norādīja slimnīcā.

Invazīvās radioloģijas nodaļas vadītāja pienākumu izpildītāja Aina Kratovska stāstīja, ka bioloģiski noārdāmo balonizpletošo stentu ieviešana slimnīcas invazīvās radioloģijas nodaļas ikdienas praksē ir nozīmīgs attīstības solis labdabīgu žultsvadu patoloģiju ārstēšanā un ļauj nodrošināt pacientiem mazāk invazīvu ārstēšanu, kas savukārt nozīmē salīdzinoši ātrāku atlabšanu pēc operācijas.

Ieskatu vēsturiski pirmā pacienta slimības vēsturē un jaunās metodes pielietošanā sniedza radioloģe Veronika Zaiceva. Viņa norādīja, ka 63 gadus vecam pacientam iepriekš bija veikta taisnās zarnas audzēja ķirurģiska operācija. Metastāžu dēļ viņam izoperēja/izņēma aknu labo daivu, kā arī tika veikta žults ceļu savienošana ar zarnu jeb anastomoze. 2023. gada janvārī, veicot radioloģiskus izmeklējumus, tika konstatēts, ka žultsceļu un zarnu savienojuma vietā ir izveidojies būtisks sašaurinājums un pacientam atkārtoti attīstījās žultsceļu iekaisuma epizodes – holangīts.

Ņemot vērā vairākas secīgas (atkārtotas) operācijas anamnēzē, tika pieņemts lēmums, ka anastomozes rekonstrukcija vaļējas operācijas veidā būs saistīta ar ļoti augstu komplikāciju attīstības risku. Tādēļ, lai veiktu anastomozes vietas paplašināšanu minimāli invazīvā veidā – caur nelielu dūriena vietu caur ādu un aknu sašaurinājuma vietā tika ievadīts pašuzsūcošs balonizpletošs stents, kas pēc noteikta laika uzsūksies, saglabājot anastomozes vietu funkcionējošu.

Jau nākamajā dienā pēc pirmoreiz īstenotās mazinvazīvās operācijas metodes – pacienta vispārējais veselības stāvoklis bija stabils, par ko liecināja arī asinsanalīžu rezultāti, stāstīja ārste. Tādēļ, pēc sarunas ar ārstējošo ārstu un ieteikumu saņemšanas, pacients tika izrakstīts un varēja turpināt atveseļošanos mājas apstākļos un ģimenes ārsta uzraudzībā, uzsvēra Zaiceva.

Pirmās operācijas veica invazīvā radioloģe Aina Kratovska un asistēja invazīvā radioloģe Veronika Zaiceva, kā arī piedalījās radiologa asistenti un medicīnas māsas Aina Niedre, Vera Matute, Jeļena Vasiļevska, un anesteziologi Ieva Būce-Šatoba un Reinis Berezovskis.

Kā norādīja slimnīcā, būdamas histoloģiski labdabīgas, žultsceļu striktūras (sašaurinājumi) tomēr var izraisīt pacientiem nopietnas komplikācijas, tostarp – dzelti, atkārtotus un grūti ārstējamus žultsvadu iekaisumus jeb holangītu, aknu abscesus, kā arī sekundāru aknu cirozi. Tradicionāli šī stāvokļa ārstēšanas iespējas bieži vien ietvēra atkārtotas sašaurinājuma balondilatācijas epizodes ar vienas vai divu nedēļu starplaiku un plastmasas vai "evakuējamu" metāla stentu izmantošanu. Un kā ierasts – tādos gadījumos pacientam tika veiktas papildus medicīniskās manipulācijas un bija atkārtotas hospitalizācijas epizodes.

Ieviešot un pielietojot balonizpletošos biodegradējamos žultsvadu stentus, pacientiem tagad ir pieejama ārstēšanas metode, kas ļauj viņa veselības problēmu atrisināt vienā etapā, veicot tikai vienu mazinvazīvu manipulāciju, tādējādi pacientam vairs nav nepieciešams veikt atkārtotas balondilatācijas caur drenu (trubiņu) aknās, kā tas ir bijis līdz šim, uzsvēra slimnīcā.

Bioloģiski noārdāmie stenti ir izgatavoti no materiāliem, kas pakāpeniski un specifiski noteiktā laikā pašsadalās un tiek absorbēti organismā. Tas ļauj stentam nodrošināt atbalstu žultsvada sienai dzīšanas procesa laikā bez nepieciešamības pēc papildu procedūras stenta izņemšanai vai atkārtotai paplašināšanai.

No februāra ar jauno ārstēšanas metodi veiksmīgi ir ārstēti vairāki pacienti, kuriem anamnēzē pēc radikālas onkoloģiskas saslimšanas terapijas tika izveidots žultsvada un zarnas savstarpējais savienojums (anastomoze). Šādos savienojumos atsevišķos gadījumos organisma reakcijas dēļ mēdz veidoties sašaurinājumi, kas rada, piemēram – dzelti vai atkārtotus žultsvadu iekaisumus. Savukārt sašaurinājumā ievadot biodegradējamo stentu - mazinvazīvā veidā ar mazu dūriena vietu caur ādu aknu zonā, tiek atjaunots savienojuma caurplūdes diametrs. Manipulācija tiek veikta sedācijā un nav nepieciešama vispārējā narkoze.