'Sarīdīšana' – LBAS un LIZDA iebilst 8 miljonu eiro pārdalei VM  (1)

Valdība otrdien atbalstīja papildu 140 miljonu eiro pārdali veselības aprūpei, tostarp 8 miljoni eiro no šīs summas iegūti no IZM budžeta. LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns pauda nostāju, ka šie 8 miljoni eiro būtu jānovirza izglītības un zinātnes nozares darbinieku darba samaksas paaugstināšanai.

Baldzēns saskata iespējas audzēt Latvijas valsts budžeta tēriņus, jo Eiropas Komisija 15. maija paziņojumā Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugumu 2023. gadā prognozējusi 1,4% apmērā, savukārt budžets tapis ar prognozi, ka IKP šogad samazināsies par 0,6%.

Arī Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) aicina pārskatīt finansējuma pārdali Veselības ministrijai (VM) no IZM budžeta. Arodbiedrības ieskatā, tas nevarot būt viens no lielākajiem finansēšanas avotiem VM, jo finansējuma trūkstot pašā izglītības un zinātnes nozarē, šādu nostāju LIZDA paudusi vēstulē ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) un IZM.

LIZDA "pauž atbalstu" finansējuma piešķiršanu VM, taču nevēlas, lai tas notiktu uz pašu pārstāvētās nozares rēķina, jo arodbiedrība saskata "daudz vajadzību" izglītības un zinātnes nozarē, kas "būtiski ietekmē izglītības un zinātnes kvalitāti" un kam finansējums tiek nodrošināts nepietiekami vai netiek nodrošināts vispār.

Arodbiedrība klāsta, ka nozarē trūkstot finansējuma konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanai pedagogiem, pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu nevienlīdzības novēršanai darba samaksas jomā, pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu daļējas darba samaksas finansēšanai no valsts budžeta, skolotāja-mentora pienākumu apmaksai pirmsskolas un citu izglītības iestāžu pedagogiem, atbalsta personālam kvalitatīvas iekļaujošas izglītības nodrošināšanai, papildus finansējuma nodrošināšanai pedagogiem darbam ar izglītojamajiem ar speciālajām vajadzībām, speciālās izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumu nodrošināšanai pilnā apmērā, ikgadējam finansējuma pieaugumam augstākajai izglītībai un zinātniskajai darbībai u.c.

Valdība otrdien atbalstīja papildu 140 miljonu eiro pārdali veselības aprūpei. Pārdalot līdzekļus valsts budžetā, nozaru ministrijas un citas centrālās valsts iestādes solidāri piedalījušās veselības nozares neatliekamo pasākumu finansēšanā šogad, lai sasniegtu veselības nozares budžetu 12% no kopējiem valsts budžeta izdevumiem. Veselības jomas izdevumi 2023.gadam ar papildu piešķīrumiem sasniegs pat 12,3% no valsts konsolidētā budžeta, informē Finanšu ministrijas pārstāvji.

Ņemot vērā starptautisko praksi, kā arī ievērojot vienotos nosacījumus, tika paveikta izdevumu pārskatīšana nozaru ministrijās un citās valsts iestādes. Rezultātā tiks nodrošināta finansējuma pārdale no nozaru ministrijām 57 036 910 eiro apmērā Veselības ministrijai (VM).

Tostarp Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārdalei piedāvājis līdzekļus 228 870 eiro apmērā, Sabiedrības integrācijas fonds – 100 000 eiro apmērā, Aizsardzības ministrija – 1 006 274 eiro apmērā, Ārlietu ministrija – 781 000 eiro apmērā, Ekonomikas ministrija – 12 miljonu eiro apmērā, Finanšu ministrija –1 799 651 eiro apmērā, Iekšlietu ministrija – 2 940 774 eiro apmērā, Izglītības un zinātnes ministrija – 7 751 533 eiro apmērā, Zemkopības ministrija – 1 040 079 eiro apmērā, Satiksmes ministrija – 10 744 670 eiro apmērā, Labklājības ministrija – 1 450 934 eiro apmērā, Tieslietu ministrija – 1 247 714 eiro apmērā, Klimata un enerģētikas ministrija – 1 165 690 eiro apmērā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija – 940 470 eiro apmērā, Kultūras ministrija – 2 314 770 eiro apmērā, Veselības ministrija – 112 735 eiro apmērā, Satversmes tiesa – 11 746 eiro apmērā, budžeta resors "Radio un televīzijas regulators" – 400 000 eiro apmērā, budžeta resors "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" – 11 miljonu eiro apmērā.

Valdība nolēma, ka Ekonomikas ministrijas budžeta programmā "Valsts atbalsta programmas" izdevumi prioritārajam pasākumam "Finanšu instruments investīciju projektiem" 10 miljonu eiro apmērā tiks nodrošināti 2026. gadā.

Iekšlietu ministrijas izdevumus Valsts policijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonu nodrošināšanai ar nepieciešamajiem formas tērpiem nolemts segt no budžeta resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā "Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem" rezervētā finansējuma, un Iekšlietu ministrijai normatīvajos aktos noteiktā kārtībā jāsagatavo un jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu par finanšu līdzekļu piešķiršanu atbilstoši faktiski nepieciešamajam līdzekļu apmēram, bet nepārsniedzot 1 113 716 eiro apmēru.

Valdība nolēma, ka Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammā "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums" izdevumi 400 000 eiro apmērā Civilās aizsardzības operacionālā vadības centra izveidei tiek nodrošināti 2024. gadā.

Tāpat valdība atbalstīja, ka Satiksmes ministrijas budžeta apakšprogrammā "Dotācija jauno vilcienu iegādei un remonta centra izbūvei" izdevumi 10 154 662 eiro apmērā jauno elektrovilcienu projekta īstenošanai tiek nodrošināti 2024.gadā.

Savukārt Kultūras ministrijas budžeta apakšprogrammā "Filmu nozare" izdevumi 890 000 eiro apmērā divu filmu projektu īstenotājiem un budžeta programmā "Kultūras mantojums" 170 000 eiro apmērā Rīgas pils ekspozīcijas izveidei tiks nodrošināti 2024. gadā.

Papildus tam Aizsardzības ministrija investēs savus līdzekļus veselības aprūpes nodrošināšanai, kas ietver Nacionālo bruņoto spēku veselības aprūpi, ar jaunsardzes pasākumiem saistītos medicīnas izdevumus, finansējumu mediķu atlīdzībai un medicīnas preču iegādei, aizsardzības nozares medicīnas spēju stiprināšanai, kā arī atbalstu Rīgas Stradiņa universitātei Militārās medicīnas ievadkursa uzsākšanai, kā rezultātā finansējumam veselības nozarei tiks nodrošināti vēl 10,9 miljoni eiro.

Tāpat pēc nepieciešamības, veicot visas informatīvajā ziņojumā minētās pārdales un identificējot nākamos veselības nozarē risināmos jautājumus, var tikt piešķirti aptuveni 20 miljoni no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Savukārt turpinot darbu un rūpīgi sekojot valsts budžeta izpildei, plānots līdz gada beigām visus turpmākos ietaupījumus (prognozētais finansējums 30,8 miljoni eiro) novirzīt veselības nozares vajadzībām.

Saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību šogad finanšu ministrs ir tiesīgs palielināt valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ārkārtas situāciju un krīžu novēršanai. Apropriācijas palielinājums nedrīkst pārsniegt 0,05% no valsts budžeta likumā noteiktās iekšzemes kopprodukta prognozes apjoma (šobrīd tie ir 21,3 miljoni eiro). Līdz ar to līdz šā gada beigām tiks nodrošināti papildus 140 miljoni eiro veselības nozarei.

Lai būtu iespējams veikt finansējuma pārdali, lēmums vēl ir jāpieņem Ministru kabinetam, tad ir nepieciešams Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā saņemt atbalstu. Tā kā šis finansējums tiek pārdalīts starp vairākām ministrijām, būs nepieciešams saņemt arī Saeimas pozitīvu lēmumu.

Savukārt VM jānodrošina uz datiem balstīts pamatojums pieprasītajam finansējumam, kā arī jāizstrādā ziņojums ar konkrētiem pasākumiem un sasniedzamajiem rezultātiem.