Amatā stājas 10. vēlētais Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs

Rinkēvičs amatā nomainīja Egilu Levitu un būs 10. vēlētais Valsts prezidents.

Saeima Rinkēviču Valsts prezidenta amatā ievēlēja šā gada 31. maijā, bet viņa pilnvaras sākas 8. jūlijā.

Sestdien pulksten 9 Rinkēvičs Saeimā sacīja svinīgo solījumu: "Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas."

Svinīgo solījumu klātienē bija aicināti vērot bijušie Latvijas Valsts prezidenti, Ministru prezidents, kā arī diplomātiskā korpusa pārstāvji.

Pēc solījuma došanas Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS) svinīgā ceremonijā Valsts prezidentam pasniedz valsts augstākos apbalvojumus, ko viņš saņems saskaņā ar Valsts apbalvojumu likumu.

Valsts apbalvojumu likums nosaka, ka Valsts prezidents, stājoties amatā, iegūst tiesības uz katra ordeņa – Triju Zvaigžņu ordeņa, Viestura ordeņa un Atzinības krusta – augstāko šķiru, kā arī Triju Zvaigžņu ordeņa ķēdi.

Viestura ordeņa augstākā šķira Rinkēvičam jau ir piešķirta un pasniegta 2004. gadā, līdz ar to Rinkēvičs, stājoties Latvijas Valsts prezidenta amatā, iegūs tiesības uz Triju Zvaigžņu ordeņa un Atzinības krusta augstāko šķiru, kā arī Triju Zvaigžņu ordeņa ķēdi.

Pēc svinīgās ceremonijas parlamentā Rinkēvičs noliks ziedus pie Brīvības pieminekļa, pirmā Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes un pirmā Latvijas Republikas ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica kapavietām.

Vēlāk simboliskā ceremonijā pie Rīgas pils Valsts prezidents saņems Rīgas pils atslēgu no Valsts prezidenta Egila Levita un Andras Levites.

Par godu Rinkēviča inaugurācijai Rīgas pilī notiks arī svinīga pieņemšana.

Sestdienas noslēgumā Valsts prezidents Rinkēvičs dosies uz deju lieluzvedumu "Mūžīgais dzinējs".

Savukārt svētdien, 9. jūlijā, Rinkēvičs tiksies ar XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku virsdiriģentiem, virsvadītājiem un kolektīvu vadītājiem.

Pēcpusdienā Rinkēvičs Rīgas pilī tiksies ar Igaunijas, Lietuvas, Ukrainas, Polijas un Vācijas parlamentu priekšsēdētājiem. Sarunā piedalīsies Igaunijas parlamenta priekšsēdētājs Lauri Husars, Lietuvas Seima priekšsēdētāja Viktorija Čmilīte-Nilsena, Ukrainas Augstākās Radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks, Polijas Seima priekšsēdētāja Elžbeta Viteka un Vācijas Bundestāga prezidente Bērbela Basa.

Svētdienas vakarā Rinkēvičs uzrunās klātesošos Dziesmu svētku noslēguma koncertā "Kopā augšup" un piedalīsies sadziedāšanās naktī.

Savukārt pirmdien, 10. jūlijā, Rinkēvičs tiksies ar Kanādas premjerministru Džastinu Trudo.

Pēc tam Rinkēvičs atradīsies darba vizītē Igaunijā, kur paredzētas tikšanās ar Igaunijas prezidentu Alaru Karisu, premjerministri Kaju Kallasu, parlamenta priekšsēdētāju Lauri Husaru un ārlietu ministru Margusu Cahknu.

Iepriekš portāla "Delfi" interviju ciklā "Nākamais, lūdzu!" Rinkēvičs atzina, ka sabiedrība sagaida ideālo prezidentu, kas nepieciešamības gadījumā "nomierinās, iedvesmos, sados pa kaklu, visu ko izdarīs – valdību mazlietiņ sauks pie kārtības un parlamentu". "Tas ir ļoti pamatoti, jo kā sabiedrība esam ļoti dažādi," secināja politiķis.

Tāpat viņš prātoja, ka sabiedrībā nav vienotas gaidas pēc Valsts prezidenta. "Vieniem varbūt vairāk vajag prezidentu, kas ir saimnieciski orientēts, kas zina, kas ir ekonomika un uzņēmējdarbība, otram vajag garīgu līderi – iedvesmotāju, trešajam – tādu, kas spēj Latviju pārstāvēt. Ideālā variantā to var apvienot," secināja Rinkēvičs.

1973. gadā dzimušais Rinkēvičs 1995.gadā Latvijas Universitātē ieguvis bakalaura grādu vēsturē, bet 1997. gadā tai pašā augstskolā iegūts maģistra grāds starptautiskajās attiecībās. 2000. gadā Rinkēvičs ASV Nacionālās aizsardzības universitātē ieguvis maģistra grādu nacionālās drošības resursu stratēģijās.

Ilggadējajam ārlietu ministram pieder dzīvoklis Rīgā un Jūrmalā.

Viņam nav būtisku parādsaistību. Rinkēvičs norādījis, ka viņš skaidrā un bezskaidrā naudā uzkrājis 242 000 eiro. Rinkēvičam Valsts kasē ir krājobligāciju portfelis 99 700 eiro vērtībā.

Valsts prezidenta kancelejā informē, ka prezidents reprezentē valsti starptautiski, ieceļ Latvijas, kā arī pieņem citu valstu diplomātiskos priekšstāvjus. Viņš izpilda Saeimas lēmumus par starptautisku līgumu ratificēšanu.

Tāpat Valsts prezidents ir valsts bruņotā spēka augstākais vadonis. Kara laikam viņš ieceļ virspavēlnieku. Valsts prezidents uz Saeimas lēmuma pamata pasludina karu.

Valsts prezidentam ir tiesības spert visus nepieciešamos militārās aizsardzības soļus, ja kāda cita valsts Latvijai pieteikusi karu vai ienaidnieks uzbrūk Latvijas robežām. Līdz ar to Valsts prezidents nekavējoties sasauc Saeimu, kura lemj par kara pasludināšanu un uzsākšanu.

Valsts prezidentam ir tiesība apžēlot noziedzniekus, par kuriem tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā. Šo tiesību izmantošanas apjomu un kārtību nosaka īpašs likums. Amnestiju dod Saeima.

Valsts prezidentam ir tiesības sasaukt un vadīt ārkārtējās Ministru kabineta sēdes, notsakot tām dienas kārtību.

Valsts prezidents, kā arī Ministru prezidents vai ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu var prasīt, lai Saeimas prezidijs sasauc Saeimas sēdi.

Valsts prezidentam ir tiesības ierosināt Saeimas atlaišanu, bet pēc tam izdarāma tautas nobalsošana. Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse balsotāju izsakās par Saeimas atlaišanu, tad Saeima uzskatāma par atlaistu un izsludināmas jaunas vēlēšanas.

Ja Saeima ir atlaista vai atsaukta, tad Saeimas locekļu pilnvaras tomēr paliek spēkā līdz jaunievēlējamās Saeimas sanākšanai, bet līdzšinējā Saeima var sanākt uz sēdēm tikai tad, ja Valsts prezidents to sasauc. Šādām Saeimas sēdēm dienas kārtību noteic Valsts prezidents..

Valsts prezidents par savu darbību politisku atbildību nenes. Visiem Valsts prezidenta rīkojumiem ir jābūt līdzparakstītiem no Ministru prezidenta vai attiecīgā ministra, kuri līdz ar to uzņemas visu atbildību par šiem rīkojumiem, izņemot rīkojumu par Saeimas atlaišanu un par Ministru prezidenta kandidāta aicināšanu.

Valsts prezidentam ir arī likuma ierosināšanas tiesība. Prezidents izsludina Saeimā pieņemtos likumus ne agrāk kā 10. un ne vēlāk kā 21. dienā pēc to pieņemšanas. Likums stājas spēkā 14 dienu laikā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits termiņš.

10 dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā, Valsts prezidents motivētā rakstā Saeimas priekšsēdētājam var prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu. Ja Saeima likumu negroza, tad Valsts prezidents otrreiz ierunas nevar celt.

Valsts prezidentam ir tiesības apturēt likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem. Viņam likuma publicēšana ir jāaptur, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu.

Ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesības iesniegt Valsts prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, ko prezidents nodod Saeimai.