Vardarbībā cietušajiem valsts nodrošinās patvērumu krīzes dzīvokļos

Minētais izriet no valdībā atbalstītajiem grozījumiem noteikumos "Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas kārtība no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām pilngadīgām personām".

LM skaidroja, ka Latvijas nacionālā attīstības plānā pausta apņemšanās veikt pasākumus vardarbības mazināšanai un profilaksei, tostarp veicot savlaicīgu intervenci dažādās krīzes situācijas, stiprinot cilvēku psiholoģisko un emocionālo noturību, un spēju rast labvēlīgu risinājumu.

Pakalpojuma sniegšanas laikā nevalstisko organizāciju (NVO) sektors kā būtisku jautājumu ir identificējis krīzes dzīvokļu nepieciešamību. LM skaidroja, ka krīzes dzīvokļa pakalpojums nepieciešams personām, kuras individuāli izvērtējamu iemeslu dēļ nevar uzturēties ne krīzes centrā, ne savā dzīvesvietā. "Atsevišķos augsta vardarbības riska gadījumos vardarbībā cietušai personai ir būtiski nodrošināt anonīmu patvērumu, ņemot vērā to, ka informācija par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma ar izmitināšanu sniedzējiem ir publiski pieejama interneta vidē, ko var iegūt arī vardarbības veicējs. Vienlaikus praksē ir situācijas, ka krīzes dzīvoklis ir vienīgais atbalsta pakalpojums, kas personai ir nepieciešams," atzina ministrijā.

Izmaiņas noteikumos paredz, ka ar 2023. gadu 1. jūliju kā atsevišķu valsts apmaksātu pakalpojumu paredzēts ieviest krīzes dzīvokļa pakalpojumu visā valsts teritorijā. Šobrīd šādu pakalpojumu nodrošina tikai atsevišķas pašvaldības no saviem līdzekļiem.

LM atzina, ka šādu valsts līmeņa krīzes dzīvokļu nepieciešamību pakalpojuma nodrošināšanai ir atbalstījuši arī pašvaldību sociālo dienestu pārstāvji diskusijās par krīzes dzīvokļa pakalpojuma ieviešanas iespējām un modeļiem, nolemjot, ka visracionālāk ir valsts līmenī segt izdevumus pakalpojuma sniedzējiem atbilstoši faktiskajiem izdevumiem, ja pakalpojuma piešķiršanas vai sniegšanas laikā rodas nepieciešamība pēc krīzes dzīvokļa.

Izmaiņas noteikumos paredz, ka valsts segs krīzes dzīvokļa izmaksas - par dzīvojamās telpas lietošanu (īres maksa, izdevumi par obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām); par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (siltumenerģija apkures un karstā ūdens nodrošināšanai, elektroenerģija, ūdens, dabasgāze, kanalizācijas vai asenizācijas nodrošināšana, sadzīves atkritumu apsaimniekošana); ar telekomunikāciju pakalpojumiem un internetu saistītos izdevumus, kā arī izdevumus par ūdens skaitītāju uzstādīšanu un verifikāciju u.c. ar pakalpojuma nodrošināšanu saistītās izmaksas.

Paredzams, ka krīzes dzīvokļa pakalpojumu persona varēs saņemt kopā ar saviem nepilngadīgajiem bērniem vai citām personām.

Noteikumi paredz, ka krīzes dzīvokļa pakalpojuma saņemšanas laikā persona varēs saņemt arī speciālistu (jurista, psihologa vai sociālā darbinieka) individuālas konsultācijas. Ja personai šādas konsultācijas nav nepieciešamas, bet ir nepieciešams neliels atbalsts ar ikdienas dzīves jautājumiem saistītu problēmu risināšanā, persona varēs lūgt piešķirt uzticības personas atbalstu līdz 50 stundām krīzes dzīvokļa pakalpojuma saņemšanas laikā.

Personai, saņemot krīzes dzīvokļa pakalpojumu, nepieciešamības gadījumā tiks nodrošināta transporta izdevumu segšana, piemēram, lai nodrošinātu bērna nogādāšanu bērnudārzā, skolā, nokļūšanu līdz darba vietai, pie ģimenes ārsta u.c.

LM prognozē, ka šā gada otrajā pusgadā valsts varētu segt izdevumus krīzes dzīvokļa pakalpojuma nodrošināšanai 50 personām, bet, sākot ar 2024. gadu valsts finansētu krīzes dzīvokļu pakalpojumu varētu saņemt aptuveni 100 personas gadā. Minētais apjoms prognozēts, ņemot vērā vardarbībā cietušu personu pakalpojumu ar izmitināšanu saņēmēju vidējo skaitu iepriekšējos gados un pieņemot, ka pakalpojuma saņēmēji turpmāk līdzīgā apjomā saņems pakalpojumu institūcijā līdzšinējā kārtībā un daļa izvēlēsies arī iespēju saņemt krīzes dzīvokļa pakalpojumu.

Kā valdības sēdē informēja labklājības ministre Evika Siliņa (JV), valsts apmaksātie krīzes dzīvokļi tiks nodrošināti līdz 30 dienām, bet īpašos gadījumos līdz pat 180 dienām.