'Kurina naidu' – LPV sūdzas drošības iestādēm par dzejnieci Langu  (57)

Vēstule nosūtīta ģenerālprokuroram Jurim Stukānam, Satversmes aizsardzības biroja direktoram Egilam Zviedrim, Valsts drošības dienesta vadītājam Normundam Mežvietam.

Vēstulē Šlesers lūdz izvērtēt dzejnieces izteikumus atbilstoši Krimināllikuma 78. pantam par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu, kā arī nacionālās drošības aspektiem.

Šlesers uzskata, ka Langas izteikumi sociālajos medijos ir provokatīvi, tāpēc drošības iestādes aicina vērtēt to saturu, formu un argumentus, kā arī ietekmi uz auditoriju. Tāpat būtu svarīgi noskaidrot, vai Langas aktivitātes nav citu – Latvijai nedraudzīgu valstu, piemēram, Krievijas Federācijas, atbalstītas un vadītas, norāda partijā.

LPV atgādina, ka dzejniece ir iniciatore tēmturim "#RunāLatviski" un "#AtkrieviskoLatviju". Kā norādīts partijas paziņojumā, dzejniece, apelējot pie latviešu nacionālajām jūtām, tēmturi izmanto, mērķtiecīgi kultivējot naidu pret tiem mazākumtautību pilsoņiem, kuru sarunvaloda ir krievu.

"Bokša prezentē sevi kā ''valsts politikas realizētāju'', kura, likvidējot rusifikācijas politiku, izskauž divvalodību un cenšas nodrošināt valsts valodas aizsardzību," norādīts partijas paziņojumā, uzsverot, ka dzejniecei sociālajos tīklos seko vairāki desmiti tūkstoši sekotāju.

Šlesers vēstulē uzsver, ka Langa savā retorikā izmanto šobrīd tik populāro noliegšanas kultūru (cancel kultūru), vēršot to pret krievu mazākumtautību, un, lai arī viņa pati norāda, ka vēršas pret "Latvijas publiskās telpas derusifikāciju'', realitātē viņa izplata informāciju, kas ir naida runa un kas precīzi atbilst Krimināllikuma 78.panta pazīmēm.

"Nav pieļaujama nesodāma spēlēšanās ar vārda brīvību, valsts konstitucionāliem pamatiem un mazākumtautību tiesībām. Latvijā ikviena cilvēka brīvībai un cieņai ir jābūt aizsargātai, jo ikviens pilsonis mūsu valstī ir vērtība, kuram ir tiesības savā valstī justies droši. Tiem, kuri apzināti provocē linča tiesu, arī Bokšai, ir jāapzinās, ka valsts iestādes stingri iestājās par likumu varu valstī," uzsver Šlesers.

Jau ziņots, ka Saeimā nonākusi Langas iniciatīva par valsts valodas statusa nodrošināšanu. To izvērtēs Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

Iniciatīvas mērķis ir ar likuma spēku nostiprināt 2012. gada referendumā pieņemto lēmumu, ka krievu valoda nav otra valsts valoda. Tādējādi tiks mazinātas ilggadējās rusifikācijas sekas, izskaužot nostiprinājušos praksi ikdienas saziņā darba vidē un pakalpojumu sniegšanā līdztekus izmantot latviešu un krievu valodu, kā arī nodrošināt iespējas visiem Latvijas iedzīvotājiem ikdienā lietot valsts valodu vai apgūt to.