Notiekošajām sarunām, kas ilgst jau kopš 31. maija, ir vairākas līdzības ar valdības veidošanas procesu pērn rudenī. Pirmkārt, tās ir nesteidzīgas. Kā intervijās portālam "Delfi" uzsver vairāki politiķi, pašreizējās sarunas ir par valdības darāmajiem darbiem, ne par pašu strādātāju sastāvu. Šonedēļ plānā ir tikt galā ar "rūpju bērnu", izglītības un veselības ministriju, darāmo darbu plānu. Neformāli gan dominē cita rakstura sarunu temati – darītāju jeb koalīcijas sastāvs. Kopumā valdības paplašināšanas sarunas, kā norāda "Progresīvie" (P) līderis Kaspars Briškens, "varētu būt ātrāks", taču no otras puses – sarunu tempu ietekmē gan prezidenta maiņa, gan arī jūlijā gaidāmais NATO samits.
Otra līdzība starp pašreizējām koalīcijas paplašināšanas sarunām un valdības veidošanas laiku ir Kariņa iecere vadīt pēc iespējas plašāku "skolēnu pulku". Pat esošās koalīcijas sadarbības memoranda parakstīšanas dienā premjers intervijā "Delfi" saglabāja savu stāju šajā jautājumā un norādīja: "Nevaru izslēgt, ka ar laiku pa vienu vai otru ceļu nonāksim pie četru partiju koalīcijas." Tiesa gan, tolaik partneru loka paplašināšana nozīmēja P iesaistīšanu, taču šobrīd koalīcijā iesaistāmo sarakstā ir arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS)
Līdzība starp rudeni un šo laiku ir arī "sabloķētais" tandēms – Nacionālā apvienība (NA) un Apvienotais saraksts (AS)
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
