Foto: Patriks Pauls Briķis/DELFI

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) pagājušajā nedēļā nāca klājā ar lēmumu prasīt izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas (JV) demisiju. Kā pirmdien portālu "Delfi" informēja arodbiedrība, ministres demisija prasīta līdz pirmdienas, 3. jūlija, darba dienas izskaņai.

"LIZDA secina, ka izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai trūkst ieinteresētības un kompetences risināt izglītības un zinātnes nozares aktuālās problēmas, lai nodrošinātu kvalitatīvas izglītības un zinātnes pastāvēšanu Latvijā, tādēļ LIZDA pieprasa ministrei uzņemties atbildību un līdz 2023. gada 3. jūlija darba dienas beigām atkāpties no amata," informē arodbiedrībā.

Portāls "Delfi" jau piektdien vēstīja, ka LIZDA lēmusi prasīt izglītības un zinātnes ministres demisiju, jo nav izpildīts arodbiedrības lūgums pieņemt grozījumus visos nepieciešamajos Ministru kabineta (MK) noteikumos par finansēšanas kārtību pedagogiem.

LIZDA padome jūnija sākumā pieprasīja līdz 30. jūnijam pieņemt grozījumus visos MK noteikumos par finansēšanas kārtību pirmsskolas, vispārējās pamata un vidējās, profesionālās, profesionālās ievirzes, interešu, kā arī speciālās izglītības pedagogiem.

Nepieciešamību veikt grozījumus MK noteikumos par finansēšanas kārtību esot atzinis Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārais sekretārs Kārlis Strautiņš, jo citādāk neesot iespējams nodrošināt finansējuma piešķiršanu skolotāju grupām atbilstoši IZM veiktajiem aprēķiniem. Vanaga norādīja, ka LIZDA 5. jūnijā esot saņēmusi ministrijas vēstuli, kurā apgalvots, ka grozījumus veikt nav nepieciešams.

Ministrija esot piedāvājusi veikt grozījumus pēc 15. augusta, kam arodbiedrība kategoriski nepiekrita, jo pašvaldībām būtu jāzina jau tagad, vai indikatīvi pietiks finansējuma, lai zinātu, kādu algu piedāvāt jaunajiem pedagogiem.

LIZDA arī pauda kritiku IZM par to, ka nav panākta vienošanās saistībā ar pedagogu darba slodzes balansēšanu turpmākajos gados. Valdība šī gada 18.aprīlī uzdeva IZM sadarbībā ar Kultūras ministriju, pedagogu arodbiedrību, Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas Izglītības iestāžu vadītāju asociāciju izvērtēt grozījumu nepieciešamību normatīvajos aktos saistībā ar pedagogu slodzes balansēšanu un, ja nepieciešams, iesniegt līdz 31.maijam izskatīšanai valdībā attiecīgo normatīvo aktu grozījumu projektu.

Kā iemeslus Čakšas demisijas pieprasījumam arodbiedrība min arī "nepārdomātu risinājumu piedāvāšanu un pārsteidzīgu lēmumu pieņemšanu" jautājumos par skolu tīklu optimizāciju un finansējuma pārdali Veselības ministrijai, kā arī "neprofesionālu, novēlotu un kļūdainu" centralizēto eksāmenu norisi un rezultātu paziņošanu, kas "ir radījis haosu izglītības iestādēs, izmisumu pedagogos, apjukumu un neziņu par iespējām turpināt izglītošanos bērnos un vecākos", teikts demisijas pieprasījumā.

Gadījumā, ja Čakša neatkāpsies, arodbiedrības valde lems par tālāko rīcību, tostarp par nākamā mācību gada neuzsākšanu.

Čakša iepriekš pauda, ka LIZDA draudošā komunikācija par atbildīgā ministra demisijas pieprasīšanu nepalīdz sasniegt izglītības nozarē nospraustos mērķus.

Izglītības un zinātnes ministre joprojām ir pārliecināta, ka visas pedagogu streika vienošanās ir izpildītas, un šobrīd notiekošā iedziļināšanās detaļās ir "mazliet pārspīlēta", tomēr viņa izprot pedagogu arodbiedrības bažas, jo pedagogu atalgojums "ir kritiski svarīgs aspekts" kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai.

Ministre uzsvēra, ka normatīvais regulējums nosaka, ka pašvaldības pašas lemj par tālāku valsts piešķirtās mērķdotācijas sadalījumu starp skolām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!