Vēstules kara muzejam - 13
Foto: DELFI
Pagājušajā nedēļā portāla “Delfi” žurnālists Viesturs Radovics nodeva Latvijas Kara muzeja direktorei Kristīnei Skrīverei vairākus dokumentus, kas stāsta par Latvijas armijas artilērijas virsnieka Anša Birkenšteina gaitām pēc Latvijas okupācijas. Muzejs uzsver, ka šo dokumentu kopums kļūs par nozīmīgu papildinājumu padomju represēto latviešu virsnieku likteņu izpētē.

Portālam "Delfi" šogad maijā kādā Rīgas izsoļu namā izdevās iegādāties vairāku dokumentu komplektu, kas acīmredzot nācis no pulkveža Anša Birkenšteina (1892–1943) ģimenes. Dokumentus izsolē bija nodevis kāds antikvāru priekšmetu pārpircējs. Komplektā ir trīs 1941. gada jūnijā no padomju Krievijas uz Latviju sūtītas Birkenšteina vēstules, viņa pase, četras 1930. gadu fotogrāfijas, kāda NKVD darbinieka vēstule, kurā 1941. gada janvārī viņš Birkenšteinu lūdz uz Maskavu aizsūtīt radiolampas, kā arī divas virsnieka sievas Marijas Birkenšteinas pēckara darba apliecības.

Dokumentu kopumā īpaši nozīmīgas un ārkārtīgi retas vēstures liecības ir Birkenšteina vēstules no Dzeržinska Artilērijas akadēmijas nometnes Gorohovecā, kur, līdzās citiem Baltijas valstu virsniekiem, viņu nosūtīja padomju vara, lai it kā piedalītos mācībās. Plašāk par pulkvedi Birkenšteinu un atrastajiem dokumentiem lasiet publikācijā “Cieši skūpstu! Tavs Ansis.’ Delfi atrod komunistu nobendēta latviešu pulkveža pēdējās vēstules”.

Latvijas Kara muzejam portāla "Delfi" iegādātās Latvijas armijas artilērijas virsnieka Anša Birkenšteina pastkartes-vēstules, fotogrāfijas un dokumenti kļūs par nozīmīgu papildinājumu padomju represēto latviešu virsnieku likteņu izpētē. Īpaši vērtīgas ir no Maskavas un tās apkārtnes sūtītās pastkartes - vēstules ģimenei, kurās viņš krievu valodā aprakstījis savas gaitas pēc nosūtīšanas uz virsnieku kursiem, tobrīd vēl nenojaušot savu un citu latviešu virsnieku likteni, norāda muzejs.

Šāda veida dokumenti Latvijas Kara muzeja un, jādomā, arī citu Latvijas muzeju krājumā ir liels retums, un dod iespēju papildināt esošās zināšanas, kā arī nākotnē nodrošināt to apskati muzeja apmeklētājiem un vēstures pētniekiem.

Latvijas Kara muzejs izsaka visdziļāko pateicību ziņu portālam “Delfi” par apzinīgu iniciatīvu vēsturiskas liecības iegūšanā un saglabāšanā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!