Čakša negrasās atkāpties no izglītības un zinātnes ministres amata  (20)

LIZDA 30.jūnijā nolēma prasīt Čakšas demisiju, jo nav izpildīts arodbiedrības lūgums pieņemt grozījumus visos nepieciešamajos Ministru kabineta (MK) noteikumos par finansēšanas kārtību pedagogiem, kā arī nav panākta vienošanās saistībā ar pedagogu darba slodzes balansēšanu turpmākajos gados.

Kā iemeslus Čakšas demisijas pieprasījumam arodbiedrība minēja arī "nepārdomātu risinājumu piedāvāšanu un pārsteidzīgu lēmumu pieņemšanu" jautājumos par skolu tīklu optimizāciju un finansējuma pārdali Veselības ministrijai, kā arī "neprofesionālu, novēlotu un kļūdainu" centralizēto eksāmenu norisi un rezultātu paziņošanu, kas "ir radījis haosu izglītības iestādēs, izmisumu pedagogos, apjukumu un neziņu par iespējām turpināt izglītošanos bērnos un vecākos", teikts demisijas pieprasījumā.

Čakša noraidīja arodbiedrības izteiktos pārmetumus, atkārtoti uzsverot, ka abas LIZDA streika pieteikumā minētās konkrētās streika prasības - zemākā atalgojuma palielināšanas grafika pieņemšana un slodžu sabalansēšanas uzsākšana - ir izpildītas, līdz ar ko viņa nevar akceptēt LIZDA ierosinājumu.

Ministres ieskatā nepieciešams turpināt realizēt gan vienotas un iekļaujošas skolas izveidošanu visā Latvijā, gan vienādi augstās izglītības kvalitātes nodrošināšanu visā Latvijā, un ar to saistīto pedagogu atalgojuma palielināšanu un slodžu sabalansēšanu.

Atsevišķi izglītības nozares pārstāvji aicinājuši LIZDA neuzturēt prasību par Čakšas demisiju. Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības vadītāja Daina Kājiņa pauda, ka viens no izaicinājumiem, ar ko ilgstoši saskaras Latvijas izglītības sistēma, ir stabilitātes trūkumus, ko rada arī bieža nozares ministru maiņa.

Arī Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš uzskata, ka LIZDA izteiktais izglītības un zinātnes ministres demisijas pieprasījums atspoguļo ilgi veidojušos kritisko situāciju nozarē, bet nepalīdz to risināt.

Viena no galvenajām problēmām IZM darbībā, pēc Kalviņa domām, ir "ministrijas aparāta kapacitātes vai kompetences trūkums, kas ir novedis pie tā, ka netiek savlaicīgi sagatavoti nepieciešamie normatīvie akti." Viņš arī prognozē, ka šā iemesla dēļ nebūs iespējams uzsākt "augstākajai izglītībai un zinātnei svarīgas aktivitātes" vai izmantot tām paredzētos līdzekļus.

Vienlaikus Čakša "ir saņēmusi mantojumā daudzu iepriekšējo valdību neatrisinātu Latvijas izglītības sistēmas reformas problemātiku, kas nav atrisināmas bez visu ministriju kopdarbības, it īpaši finansējuma un reģionālās attīstības kontekstā," uzskata Kalviņš.

Pret Čakšas demisiju bija arī Nacionālās apvienības, "Apvienotais saraksts" un ministres pārstāvētās partijas "Jaunā vienotība" frakcijas pārstāvji.

Tā kā Čakša atkāpties negrasās, LIZDA otrdien, 4.jūlijā, vērsīsies pie Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV), pieprasot steidzamus risinājumus pedagogu streika vienošanās izpildei.

Pedagogu arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga pauda, ka ministres lēmums neatkāpties "bija paredzams", un tas ir "attieksmes jautājums", jo divu mēnešu laikā kopš pedagogu streika Čakša neesot nodrošinājusi korektus aprēķinus un grozījumus tiesību aktos par finansēšanas kārtību pedagogiem.

Pēc Vanagas domām, tā ir vieglprātīga attieksme pret pedagogiem, jo pašvaldībām būtu jāzina jau tagad, vai indikatīvi pietiks finansējuma, lai zinātu, kādu algu piedāvāt jaunajiem pedagogiem.

Pedagogu arodbiedrības pārstāve uzsvēra, ka arodbiedrības mērķis ir panākt, ka pedagogu streika vienošanās tiek izpildītas pilnā apmērā.

LIZDA cer, ka šīs nedēļas laikā izdosies vienoties ar valdību par pedagogu streika prasību izpildi. Pretējā gadījumā tikšot sasaukta arodbiedrības padomes ārkārtas sēde, kurā tiks lemts par turpmāko rīcību.