Līdzšinējie Rīgas domes koalīcijas partneriem "Jaunajai vienotībai" (JV), "Nacionālajai apvienībai/Latvijas Reģionu apvienībai" (NA/LRA) un "Kods Rīgai" (KR), kas ir uzņēmušies iniciatīvu veidot jaunu valdošo koalīciju, bez vismaz daļas frakcijas "Par/Progresīvie" (PP) deputātu balsīm var nepietikt atbalsta jauna mēra ievēlēšanai.
Kopumā Rīgas domē strādā 60 deputāti, līdz ar to koalīcijas izveidei nepieciešams vismaz 31 deputāta atbalsts. Līdzšinējās koalīcijas partijas ir paziņojušas, ka neveidos koalīciju ar "Saskaņu", kam Rīgas domē ir 11 deputāti, un "Latvijas Krievu savienību", kurai ir trīs deputātu balsis. Pret "Gods kalpot Rīgai" koalīcijas partneri izteikušies pielaidīgāk.
JV pašlaik ir deviņi deputāti, NA/LRA - septiņi deputāti, bet KR - četri deputāti. Līdz ar to jaunās koalīcijas kodola politiskajiem spēkiem ir 20 Rīgas domes deputātu balsis.
Domes kuluāros tiek runāts, ka jaunajai koalīcijai varētu pievienoties "Gods kalpot Rīgai" (GKR), kam ir pieci deputāti, kā arī trīs deputāti no partijas "Latvijas attīstībai" (LA), kuri sākotnēji bija vienā frakcijā ar "Progresīvajiem" un "Par", bet pēc tam konfliktu rezultātā aizgāja opozīcijā. LA gan ir visai saspringtas attiecības ar savu bijušo biedru Māri Mičerevski, kurš tagad ir KR frakcijā.
Tādējādi jaunajam mēram bez PP būtu vien 28 balsis un būtu nepieciešamas vēl trīs. Tiek pieļauts, ka šādai koalīcijai varētu pievienoties neatkarīgie deputāti. Pašlaik domē darbojas četri neatkarīgie deputāti - no "Jaunās konservatīvās partijas" ievēlētais deputāts Valters Bergs, kurš izšķīrās nepieslieties KR frakcijai, bijušais "Jaunās vienotības" biedrs Kaspars Spunde, kurš tieši Staķi nesenā intervijā nosauca par iemeslu pamest valdošo koalīciju, nesen no "Saskaņas" aizgājušais Guntars Jirgensons un no "Latvijas Krievu savienības" domē ievēlētais Jakovs Pliners.
Vēl viena iespēja, kur šāda koalīcija varētu meklēt atbalstu, ir PP frakcija, kas, pēc kuluāros runātā, arī neesot viendabīga. Piemēram, aicinājumu mazināt nesaskaņas un nenovest situāciju līdz ārkārtas vēlēšanām atsevišķi no PP frakcijas izplatīja bijušie mēra Mārtiņa Staķa partijas biedri no kustības "Par!" Laima Geikina un Ivars Drulle.
Kuluāros tiek runāts arī par piedāvājumiem strādāt jaunā koalīcijā citiem PP frakcijas biedriem, piemēram, Mājokļu un vides komitejas vadītājai Selīnai Vancānei (PP). Viņa gan sarunā ar aģentūru LETA noraidīja iespēju, ka varētu pamest savu frakciju, lai turpinātu ieņemt komitejas vadītājas amatu, solot, ka savus komandas biedrus nenodos. PP frakcijā kopumā ir 14 domes deputāti.
Šādus piedāvājumus intervijā TV3 piesauca arī Staķis, vienlaikus paužot cerību, ka PP frakcija nesašķelsies.
Līdz šim visi aģentūras LETA uzrunātie politiķi no dažādām partijām pauduši, ka sarunas par citas koalīcijas izveidi vēl neesot notikušas. Līdz ar to netiek arī nosaukts neviens potenciālais kandidāts, kurš būtu ieinteresēts un varētu tikt virzīts uz mēra amatu.
Līdzšinējās koalīcijas politiķi apgalvo, ka vispirms saunas notiks ar PP un tikai tad, ja šis politiskais spēks nebūs gatavas kopā veidot koalīciju, tikšot meklētas citas iespējas.
Arī GKR frakcijas vadītājs Juris Radzevičs aģentūrai LETA apgalvoja, ka ar viņu sarunas par koalīcijas izveidi nav notikušas. Viņš noliedza kuluāros izskanējušo informāciju, ka, iespējams, lai nodrošinātu nepieciešamo atbalstu jaunveidojamajai koalīcijai, no "Saskaņas" aiziešot deputāte Eiženija Aldermane, kura iestāšoties GKR.
Radzevičs uzsvēra, ka viņam kā frakcijas vadītājam neesot zināms, ka GKR frakcija varētu paplašināties.
Savukārt PP frakcijas pārstāvji pauž, ka domē ir izveidojies cits vairākums un ir notikušas sarunas par jaunas koalīcijas izveidi.
Kā ziņots, JV, NA/LRA un KR šodien paziņoja, ka nolēmuši uzņemties iniciatīvu sarunām par jaunas koalīcijas veidošanu, bet no PP sagaida atsaukumu, pēc viņu vārdiem, "melīgajiem apgalvojumiem".
Koalīcijas partneri uzskata, ka koalīciju iespējams izveidot un turpināt pašvaldībā iesāktos darbus, tikai strādājot koleģiāli un valstiski. Viņi uzskata, ka Rīgas mēra Mārtiņa Staķa (PP) lēmums atkāpties no amata ir pretvalstisks, jo apdraud stabilitāti Rīgas domē.
Staķis šodien paziņoja, ka atkāpsies no amata, jo viņš vairs nevarot uzņemties atbildību par Rīgas domes lēmumiem.
Staķa skatījumā, viņa bijušie koalīcijas partneri - "Jaunā vienotība", Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu apvienība un "Kods Rīgai" - faktiski esot izveidojuši citu vairākumu kopā ar "Saskaņu", "Gods kalpot Rīgai" un "Latvijas attīstībai" un lēmumus pieņemot citos kabinetos, nevis kopā ar PP frakciju.
Tam apliecinājums esot balsojums par jaunas izmeklēšanas komisijas izveidi iespējamo pārkāpumu izmeklēšanai Satiksmes departamentā, kurā bijušie koalīcijas partneri esot balsojuši kopā ar "Saskaņu". Līdz ar to Rīgas mērs vairs nevarot uzņemties atbildību par domes lēmumiem un nolēmis atkāpties.
Kā ziņots, 16.jūnijā ar Rīgas pilsētas izpilddirektora Jāņa Langes rīkojumu uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku no amata atstādināti Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Jānis Vaivods un Satiksmes infrastruktūras pārvaldes priekšnieks Andrejs Urtāns.
Amatpersonas atstādinātas pēc trauksmes cēlēja ziņojuma saņemšanas un tam sekojošas dienesta pārbaudes. Pārbaudes laikā esot konstatēti būtiski pārkāpumi, kas liecina par prettiesisku un nesaimniecisku rīcību departamenta veiktajos ielu asfalta seguma atjaunošanas darbos.
Šis jautājums izgaismojis nesaskaņas starp koalīcijas partneriem "Jauno vienotību" (JV) un "Par/Progresīvie", pusēm atšķiroties viedokļiem, kam būtu jāizmeklē iespējamie pārkāpumi.
29.jūnijā pēc vairāku stundu ilgiem strīdiem un pārmetumiem Rīgas dome atbalstīja JV rosināto lēmumprojektu par jaunas komisijas izveidi iespējamo pārkāpumu izmeklēšanai Satiksmes departamentā. Debates bija tik asas, ka atsevišķi deputāti pieļāva, ka šīs nesaskaņas var izraisīt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas.
JV iesniegtais un domes atbalstītais lēmumprojekts paredz uzdot Rīgas pilsētas izpilddirektoram disciplinārlietas izmeklētāju Rīgas pilsētas izpilddirektora padomnieku Māri Knoku aizstāt ar disciplinārlietu izskatīšanas komisiju. Komisijā plānots iekļaut amatpersonas no Rīgas domes centrālās administrācijas, proti, Juridiskās pārvaldes, Pilsētas attīstības departamenta un Dokumentu vadības un domes atbalsta pārvaldes.
Lai nodrošinātu procesa caurskatāmību, komisijai ar domes lēmumu plānots uzdot savā darbā kā novērotājus ar padomdevēja tiesībām piesaistīt pārstāvjus no Satiksmes ministrijas, biedrības "Sabiedrība par atklātību - Delna", Latvijas Būvinženieru savienības, Rīgas apkaimju alianses.
JV vērsa uzmanību uz to, ka, pārbaudi uzticot Rīgas domes izpilddirektora Jāņa Langes biroja darbiniekiem, pastāv interešu konflikta risks. To rada apstāklis, ka no amata atstādinātajām Satiksmes departamenta amatpersonām šī gada aprīlī ar izpilddirektora rīkojumu uzdots ceļu un pievedceļu seguma atjaunošanas darbus veikt ceļu uzturēšanas līgumu ietvaros, kas citā izpilddirektora rīkojumā, kas izdots šī gada jūnijā par disciplinārlietas uzsākšanu, atzīti par saimnieciski neizdevīgiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!