Latvija Otrajā pasaules karā zaudēja ap 70 000 ebreju, kā arī kļuva par kapavietu desmitiem tūkstošu ebrejiem no Vācijas, Austrijas, Čehijas, Ungārijas un citām valstīm.
Jau ziņots, ka "Dzīvo gājiens" sākās Vecajā Ebreju kapsētā, parkā Lomonosova un Ebreju ielas krustojumā, pretī Transporta un Sakaru institūtam, bet pats gājiens norisinājās pa bijušā Rīgas geto ielām un noslēdzas pie Rīgas Horālās sinagogas memoriāla Gogoļa un Dzirnavu ielu krustojumā.
Pirmo reizi "Dzīvo gājiens" notika 1988. gadā Aušvicas koncetrācijas nometnes teritorijā, Polijā, to rīkoja Izraēlas Izglītības ministrija, un tajā piedalījās galvenokārt jaunieši. Kopš 1996. gada "Dzīvo gājiens" ikgadēji notiek 4. jūlijā, holokausta upuru piemiņas dienā, nu jau ne tikai Polijā – jauni cilvēki piemin holokausta upurus un atgādina par dzīvības vērtību arī gājienos Izraēlā, Lielbritānijā, Austrijā, Kanādā, Ungārijā, un Lietuvā.
Latvijā gājiens pirmo reizi notika 2010. gadā, to iniciēja rabīns Menahems Barkahans. Katru gadu šis pasākums pulcē ap 200 - 300 cilvēku, kuri kopā cauri bijušā Rīgas geto ielām dodas līdz Horālas sinagogas memoriālam.
Pandēmijas dēļ 2020. un 2021. gadā gājiens nenotika.