Vairākās Saeimā pārstāvētajās partijās ir cienīgi ārlietu ministra amata kandidāti, pauž Rinkēvičs

Jautāts, kādi būs viņa pirmie darbi Valsts prezidenta amatā, Rinkēvičs sacīja, ka sākums būs dinamisks. 8. jūlijā viņš Saeimas ārkārtas sesijas sēdē dos svinīgo Valsts prezidenta solījumu, 9. jūlijā būs Dziesmu un deju svētku noslēguma koncerts, tostarp paredzētas tikšanās ar vairākiem ārvalstu viesiem, kuri ir uzaicināti uz svētkiem. Savukārt pirmā darba vizīte būs jau 10.jūlijā, kad Valsts prezidents dosies uz Igauniju.

"Protams, notiks arī iepazīšanās un darbu pārrunāšana gan ar neatkarīgo institūciju vadītājiem, gan valdības locekļiem. Darba sākums būs intensīvs. Vasara savā ziņā pat ir pateicīga, jo Saeimas un valdības darba intensitāte nedaudz mazinās, bet atvaļinājumu es neplānoju un man būs ko darīt," pauda Rinkēvičs.

Taujāts, kādu mantojumu viņš atstāj jaunajam ārlietu ministram, ārlietu ministrs uzsvēra, ka ārlietu dienests, diplomāti ir profesionāli, motivēti un neatkarīgi no visa veida politiskajām peripetijām, strādā valsts augstāko interešu vārdā. Rinkēvičs pateicās savai komandai Ārlietu ministrijā (ĀM) par sadarbību un atbalstu. Turklāt jebkurš nākamais ārlietu ministrs var rēķināties ar profesionālu kolēģu atbalstu.

Rinkēvičs skaidroja, ka jebkuram jaunam ministram ir nepieciešams laiks, lai apgūtu pamatlietas, kas ir tikai normāli, un parasti tie ir trīs līdz četri mēneši. Viņš arīdzan atzīmēja, ka ĀM ir virkne aizsāktu darbu, kas ir jāpieskata un jāturpina, piemēram, Ukrainas rekonstrukcijas programma.

"Darbu saraksts ir garš, bet jaunais ministrs var rēķināties ar pilnu manu atbalstu - ja vēlēsies saņemt padomu, esmu gatavs to sniegt, nevēlēsies, tad neuzbāzīšos, jo katram ir savs darbs darāms - prezidentam savs un ministram savs. Zinu un jūtu, ka kolēģu atbalsts un profesionalitāte ĀM būs tāda, ka jaunajam ministram sākt strādāt būs viegli," teica jaunievēlētais Valsts prezidents.

Taujāts ar kādām sajūtām viņš saņem Valsts prezidenta amatu, zinot, ka Egilam Levitam bija viens no zemākajiem reitingiem starp prezidentiem, kā arī saprotot, ka daļa sabiedrības Rinkēviča uzvaru vēlēšanos uztvēra atbalstoši, viņš akcentēja, ka mūsu sabiedrībai par daudziem jautājumiem ir ārkārtīgi pretēji viedokļi un daudzās lietās esam diezgan dažādās pozīcijās.

"Tomēr, ņemot vērā Satversmē rakstīto un arī Valsts prezidenta institūcijas tradīciju, protams, ka maksimāli ir jāspēj cilvēkus vienot, nevis šķelt. Ir principiālas lietas, kur tas nav iespējams. Piemēram, mēs nevaram Krievijas agresijas kontekstā pret Ukrainu teikt, ka tas viss nav tik viennozīmīgi, un izlikties, ka nekas nenotiek. Nē, šī ir viena no ļoti būtiskām robežšķirtnēm," uzsvēra Rinkēvičs.

Pēc viņa paustā, tas pats attiecas uz valodas lietošanu politikā un sadzīvē. Rinkēvičam nav pieņemami, ka kaut kur vēl joprojām prasa krievu valodas zināšanas Latvijas valstī, kur pamatā visiem ir jāzina latviešu valoda. Savukārt tiem, kas 30 gados iemācījušies latviešu valodu, ir laiks to iemācīties.

"Nevarēs citādāk. Mums ir jāzina valsts valoda. Ja nevar nolikt eksāmenu vienreiz, jāmēģina otru reizi. Baidīt tos, kam nesokas, ar masu deportācijām arī nav pieņemami. Mums ir jārada tādi apstākļi, kur latviešu valoda ir dominējoša visur. Jālatvisko Latvija," teica Rinkēvičs.

Ārlietu ministrs norādīja uz vēl vienu principiālu jautājumu: ir skaidri jāpasaka, ka tie, kas apvienojas zem šiem principiem - Latvijas Satversme, valsts valoda - latviešu valoda, kas redz Latviju kā neatkarīgu eiropeisku valsti, nevis kaut kādu "krievu pasaules" sastāvdaļu, tie ir "mūsējie". Rinkevičs gan atzina, ka tie nav vienkārši jautājumi un nav atrisināmi ne ar vienu uzrunu, ne ar vienu likumu vai rīkojumu. Viņa ieskatā, tas ir ļoti pacietīgs, skrupulozs ikdienas darbs, ar maziem solīšiem, jo nekādu lielu izrāvienu te nevar panākt.

Ārlietu ministrs skaidroja, ka ilgus gadus esam indēti ar dažāda veida propagandu, mēs ne vienmēr esam bijuši veiksmīgi sabiedrības integrācijas politikā, par ko ir daudz runāts. Rinkēvičs visvairāk baidītos atkal rakstīt kādu garu programmu, plānu vai stratēģiju, ko mēs meistarīgi protam.

"Rakstīt ilgi un skaisti un tad nolikt to malā un aizmirst. Tas nav mans mērķis. Mans mērķis ir maksimāli ar konkrētiem darbiem, soli pa solim meklēt kopīgo, nevis uzsvērt atšķirīgo, meklēt veidu, kā saliedēt, kas mūs vieno, nevis to, kas mūs šķir. Saprotams, ka tas nebūs vienkārši, cilvēkiem vienmēr būs dažādi viedokļi.

No vienas puses mani baida šis ārkārtīgi augstais, pat ļoti pretrunīgais gaidu efekts no Valsts prezidenta. Redzēsim, kā man būs gājis pēc gada," sacīja Rinkēvičs.