Viļņā notiekošā NATO samita pirmajā dienā apstiprināti jaunie detalizētie NATO aizsardzības plāni, kā arī pieņemti būtiski lēmumi par alianses aizsardzības spēju stiprināšanu un Ukrainas ceļu uz pilnu dalību aliansē. "Jaunie aizsardzības plāni apliecina alianses vienotību un apņemšanos aizsargāt katru centimetru NATO teritorijas no pirmās minūtes," pauž Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.
Viļņas samits ieies vēsturē arī kā pirmais NATO samits, kurā Somija piedalās kā NATO dalībvalsts. Samita priekšvakarā ir panākta politiska vienošanās par Zviedrijas drīzu kļūšanu par pilntiesīgu NATO dalībvalsti. Viļņas samitā Zviedrija piedalās uzaicinātās valsts statusā.
Ministru prezidents uzsver, ka "Viļņā apstiprinātie jaunie reģionālie aizsardzības plāni ievērojami uzlabo alianses spēju atvairīt jebkuru apdraudējumu no jebkuras puses". Jaunais NATO spēku modelis paredz sabiedroto apņēmību ievērojami palielināt ātrās reaģēšanas spēku apjomu un uzlabot to kaujas gatavību, piebilst Kariņš. Somija ir pilnībā integrēta jaunajos aizsardzības plānos, būtiski uzlabojot Baltijas jūras reģiona drošību.
Foto: NATO/Valsts kanceleja
Sabiedrotie ir bijuši vienisprātis, ka augsto ambīciju sasniegšanai nepieciešams palielināt investīcijas aizsardzībā. Viļņā panāktā vienošanās paredz, ka turpmāk dalībvalstis aizsardzībā investēs vismaz 2% no sava IKP, no kuriem vismaz 20% – jauna ekipējuma iegādē un attīstībā.
Kariņš norāda, ka Latvijas investīcijas aizsardzībā jau šobrīd pārsniedz 2% no IKP un turpmāko dažu gadu laikā sasniegs 3%. Pretgaisa, pretraķešu un krasta aizsardzība, kā arī Valsts aizsardzības dienesta ieviešana ir Latvijas prioritātes. Latvija veido jaunu militāro bāzi un poligonu Sēlijā, kā arī turpina attīstīt Ādažu bāzi, lai nodrošinātu piemērotus uzņemšanas apstākļus Latvijā bāzētajiem NATO karavīriem un tehnikai. Samita pirmajā dienā Baltijas valstis parakstīja līgumu par vienotu pretgaisa aizsardzības mācību telpu.
Sabiedrotie vēlreiz apliecinājuši, ka Krievija ir lielākais drauds Eiroatlantiskajai drošībai, un pauduši vienotu atbalstu Ukrainas nākotnes dalībai NATO. "Esam gandarīti par NATO Viļņas samitā pieņemto lēmumu uzaicināt Ukrainu kļūt par alianses dalībvalsti, kad apstākļi to ļaus. Latvija turpinās atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik nepieciešams," pauž Ministru prezidents.
Līderi vienojušies par apjomīgu atbalsta pakotni Ukrainai, kas sniegs ieguldījumu Ukrainas bruņoto spēku aizsardzības spējās, sadzīves apstākļos un tuvinās Ukrainu NATO standartiem. Lai stiprinātu NATO un Ukrainas politisko dialogu, sabiedrotie vienojušies par NATO-Ukrainas Padomes izveidi, kas būs nozīmīga platforma savstarpējām konsultācijām un kopēju lēmumu pieņemšanai kā līdzvērtīgiem partneriem. Samita otrajā dienā paredzēta Padomes inaugurālā sanāksme ar Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska dalību.
Lai veicinātu Ukrainas militārās spējas karā pret Krieviju un palīdzētu Ukrainai atturēt Krieviju no atkārtotas agresijas nākotnē, atsevišķas NATO dalībvalstis ir vienojušās par ilgtermiņa divpusējā atbalsta mehānisma izveidi. Mehānisma ietvaros valstis apņemas nodrošināt Ukrainas bruņotos spēkus ar ekipējumu, apmācībām un ekonomisko atbalstu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
