Iedzīvotāju motivāciju biežāk izmantot sabiedrisko transportu visvairāk ietekmē transporta pieejamība un piemēroti maršruti, liecina pētījumu kompānijas "Norstat" pēc Satiksmes ministrijas (SM) pasūtījuma veikts pētījums.
Aptaujas dati liecina, ka 50% iedzīvotāju ikdienā vairāk izmantot sabiedrisko transportu motivētu tā pieejamība - vienuviet būtu dažāda veida transports un bez maksas varētu atstāt savu auto vai velosipēdu stāvvietā. Tikmēr 48% aptaujāto izmantot sabiedrisko transportu motivētu ikdienas vajadzībām piemēroti maršruti, bet 38% respondentu - mūsdienīgs un komfortabls sabiedriskais transports. Savukārt rūpes par vidi motivētu tikai 14% aptaujāto.
Vienlaikus aptaujas rezultāti liecina, ka Pierīgā dzīvojošie dažāda veida sabiedriskā transporta pieejamību vienuviet un iespēju savu transportu bez maksas atstāt stāvvietā ir akcentējuši vairāk, nekā citviet Latvijā dzīvojošie. Starp Pierīgas iedzīvotājiem uz to norādīja 62% aptaujāto.
Tikmēr respondentu dzimums, vecums, dzīvesvieta un ienākumu līmenis atbildes kopumā nav ietekmējis.
SM gan piebilst, ka ir izņēmumi, piemēram, lai arī rūpes par vidi kā motivāciju kopumā norādījuši 14% respondentu, uz to norādīja 26% respondentu vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Arī komforts un ērtības gados jaunākiem cilvēkiem ir būtiskāks aspekts. Uz to norādīja 51% jauniešu, kamēr vidēji to atzīmēja 38% respondentu.
SM Sabiedriskā transporta pakalpojumu departamenta direktores vietnieks Jānis Kalniņš norāda, ka pārmaiņu īstenošana sabiedriskā transporta jomā, kuru mērķis ir nodrošināt lielākas ērtības, prasa daudz laika un ievērojamu finansējumu, tāpēc pārmaiņas tiek ieviestas pakāpeniski.
Kā piemēru viņš min vienoto biļešu sistēmas izveidi, kas paredz iespēju iegādāties vienu biļeti braucienam līdz galamērķim ar dažādiem transporta veidiem. Pērn to sāka ieviest reģionālās nozīmes autobusu maršrutos, bet šogad tika pievienots vilcienu maršruts Rīga-Skulte. Plānots, ka sistēmai pakāpeniski tiks pievienoti arī pārējie autobusu un vilcienu maršruti.
Pēc SM pasūtījuma aptauju maijā veica "Norstat", kopumā aptaujājot 1004 respondentus.