No nākamā gada naftas produktu drošības rezerves uzturēs 'Possessor'

Valdība ceturtdien iepazinās ar EM izstrādāto konceptuālo ziņojumu "Par valsts naftas produktu drošības rezervju pārvaldību".

Kā ministrijā informēja portālu "Delfi", jaunais modelis paredz, ka "Possessor" no 2024. gada 1. janvāra pārņems no Būvniecības valsts kontroles biroja Centrālās krājumu uzturēšanas struktūras uzdevumus.

Tāpat paredzēts, ka jau nākamgad 20% no naftas produktu drošības rezervēm tiks iegādātas valsts īpašumā un katru nākamo gadu šis apjoms tiks palielināts vēl par 20%, kas nozīmē, ka 2029. gadā un turpmāk 100% apmērā naftas produktu drošības rezerves tiks iegādātas valsts īpašumā.

"Drošības rezervju pārvaldības modeļa pāreju, krājumu iegādi un uzturēšanu plānots nodrošināt ārpus valsts pamatbudžeta, t.i. ar drošības rezervju publiska pakalpojuma maksu ieņēmumiem, pārrēķinot reizi gadā komersantu maksājamo pakalpojuma maksu par drošības rezervēm. Pašreizējā valsts nodeva par drošības rezervju uzturēšanu tiks pārveidota par pakalpojuma maksu. Komersanti, kas šobrīd maksā valsts nodevu, turpmāk maksās šo pakalpojuma maksu uzkrāšanas fondā, lai ar pašfinansējošu modeli finansētu faktisko valstij piederošo naftas produktu drošības rezervju iegādi, uzturēšanu un rotāciju," skaidroja ministrijā.

Jaunā pārvaldības modeļa ieviešanai EM līdz šā gada 30. novembrim sagatavos un iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā nepieciešamos grozījumus Enerģētikas likumā un Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā.

EM atzina, ka jaunais modelis sniegs ieguvumus naftas produktu rezervju piegāžu ātruma un drošuma ziņā. Tāpat tas būs lētāks rezervju uzturēšanas ziņā. Ministrijā uzsvēra, ka jaunais modelis būs arī drošāks, jo naftas produkti piederēs valstij un lielāks apjoms glabāsies Latvijā.

"Šobrīd naftas produkti Latvijai nepieder un tiek veikti maksājumi tikai par iespēju tos iegādāties. Valdības apstiprinātais jaunais risinājums paredz, ka drošības rezerves piederēs valstij, kas stiprinās piegādes drošību un savlaicīgu naftas produktu pieejamību krīzes gadījumā, kā arī kopējo valsts noturību pret apdraudējumu," pauda ministrijā.

Tāpat izveidotā aģentūra varēs rīkot publisku iepirkumu par naftas produktu infrastruktūras īri, kas no komersantu puses tika atzīts par pievilcīgāku, nekā uzglabāšanas pakalpojuma iepirkums. Līdz ar EM norādīja, ka tas palielinās iespējas, ka iepirkumā piedalīsies vairāki Latvijas komersanti un lielāks rezervju apjoms tiks glabāts Latvijā.

Ministrijā informēja, ka, strādājot pie konceptuālā ziņojuma, tika veikti neatkarīgi pētījumi – auditorkompānijas "Deloitte" pētījums un divi "Civitta" pētījumi. Apzinot ekonomiski dzīvotspējīgāko un izmaksu efektīvāko risinājumu Latvijai, kā arī orientējoties uz darbību un izmaksu pārredzamību, lai neradītu naftas produktu tirgus un to uzglabāšanas tirgus nepamatotu kropļojumu, pētījumos aģentūras modeļa izvēle atzīta par piemērotāko Latvijai.

"Civitta" abos pētījumos, analizējot vairāku scenāriju salīdzinājumu, tostarp izvērtējot ārvalstu pieredzi, secināts, ka "Possesor" spēj nodrošināt efektīvāko drošības rezervju pārvaldes procesu, ņemot vērā "Possessor" līdzšinējo pieredzi aktīvu pārvaldībā un iepirkumu veikšanā, atbilstošu personāla struktūru, iespēju piesaistīt finansējumu uz izdevīgākiem nosacījumiem nekā jaunā kapitālsabiedrībā un lemt par esošās darbības nesadalītās peļņas daļēju novirzīšanu drošības rezervju iegādei.

"Jāņem vērā fakts, ka drošības rezervju pārvaldes funkcijas, kas nenodrošina 100% personāla noslodzi, būtu kā papildu funkcija. Šādā veidā tiktu nodrošināta 100% darbinieku noslodze un administratīvās izmaksas tiktu sadalītas uz vairākām veicamajām funkcijām," piebilda EM.

Ministrijā atgādināja, ka 2021. gada 1. jūnija sēdē Ministru kabinets, izskatot konceptuālo ziņojumu "Par valsts naftas produktu drošības rezervju nodrošināšanu", apstiprināja EM piedāvāto risinājumu un turpmākos soļus naftas rezervju izveides modeļa maiņai ieviešanai. Saskaņā ar šo valdības lēmumu, pakāpeniski trīs gadu laikā jāpalielina drošības rezervju apjoms, kas glabājās Latvijas teritorijā – 2023. gadā līdz 75%, 2024. gadā līdz 85% un 2025. gadā līdz 100%.

Vienlaikus tika lemts, ka tuvāko 5piecugadu laikā notiks rezervju uzturēšanas modeļa maiņa, paredzot iegādāties drošības rezerves valsts īpašumā un veikt pāreju uz aģentūras modeli.

Eiropas Savienības direktīva paredz prasību katrai ES dalībvalstij nodrošināt naftas produktu drošības rezervju apjomus, kas atbilst vismaz dienas vidējā tīrā importa daudzumiem 90 dienu laikā vai arī dienas vidējam iekšzemes patēriņam 61 dienai atkarībā no tā, kurš no abiem daudzumiem ir lielāks, kā arī nosaka rīcību obligāto rezervju izmantošanai nopietnu apgādes traucējumu gadījumā. Tā kā Latvija ir naftas produktu importētāja valsts, tad drošības rezervju apjomam tiek piemērotas 90 dienas.