'Gatavošanās nākotnes pandēmijām' – atcels Covid-19 pārvaldības likumu, bet atsevišķas normas saglabās  (16)

Veselības ministrija (VM) saskaņošanai nodevusi grozījumus Epidemioloģiskās drošības likumā, kurā paredzēts pārcelt noteiktas Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma normas.

VM skaidroja, ka Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma pārejas noteikumi paredz, ka minētais likums ir spēkā tik ilgi, kamēr pastāv epidemioloģiskās drošības draudi saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību.

"Šobrīd, kad Pasaules Veselības organizācija (PVO) jau ir izplatījusi paziņojumu par starptautiski nozīmīgas sabiedrības veselības ārkārtas situācijas atcelšanu, ir pamats Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu atzīt par spēku zaudējušu," pauž ministrijā.

Vienlaikus VM atzīst, ka saistībā ar rosinājumu atcelt Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu, nepieciešams nodrošināt, ka atsevišķas tā normas tiek saglabātas un integrētas Epidemioloģiskās drošības likumā, vienlaikus nodrošinot minēto normu nepārtrauktību.

PVO šā gada 5. maijā paziņojuma, ka organizācijas Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu Ārkārtējo situāciju komiteja ir mainījusi nostāju un ieteikusi, ka ir pienācis laiks pāriet uz Covid-19 pandēmijas ilgtermiņa pārvaldību, jo ir vērojama Covid-19 izraisīto nāves gadījumu skaita samazinājuma tendence, ar Covid-19 saistīto hospitalizāciju un stacionēšanas intensīvās terapijas nodaļās skaita samazināšanās, kā arī iedzīvotājiem ir augsts imunitātes līmenis pret SARS-CoV-2 vīrusu.

Vadoties no minētajiem apsvērumiem un Ārkārtējo situāciju komitejas rekomendācijām, PVO ģenerāldirektors ir publicējis pagaidu ieteikumus dalībvalstīm par prioritārajiem jautājumiem, kas paredz nodrošināt valstu kapacitāti rīcībai ārkārtas situācijās nākotnē; iekļaut vakcināciju pret Covid-19 rutīnas sabiedrības vakcinācijas shēmās; mazināt ierobežojumus ceļošanai, kas saistīti ar Covid-19 ierobežošanu, balstīties uz riska novērtējumu un atcelt prasības pēc vakcinācijas sertifikātiem.

VM norādīja, ka PVO ir bažas par iespējamām jaunām, bīstamām SARS-CoV-2 vīrusa mutācijām, kas varētu radīt apdraudējumu sabiedrības veselībai. To pierādīja arī SARS-CoV-2 vīrusa dažādu variantu izplatības tendences visā Covid-19 pandēmijas laikā, kas vairākas reizes radīja saslimstības pieauguma tendenci.

"Šobrīd, kad PVO jau ir izplatījis paziņojumu par starptautiski nozīmīgas sabiedrības veselības ārkārtas situācijas atcelšanu, ir pamats Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu atzīt par spēku zaudējušu," pauž ministrijā.

VM apkopotā informācija liecina, ka Latvijā personu skaits ar apstiprinātu Covid-19 infekciju un veikto testu skaits 2023. gadā, kā arī pacientu skaits stacionāros ar pamata diagnozi Covid-19 turpina samazināties.

20. nedēļā  Latvijā reģistrēti 64 jauni Covid-19 gadījumi, jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits samazinājies par 4,5% salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu. Nedēļas laikā veikti 427 testi, kas ir par 51% mazāk nekā 19. nedēļā.

Pozitīvo testu īpatsvars bija 15%, kas ir par 7,3% vairāk nekā 19. nedēļā. 20. nedēļā reģistrēti astoņi nāves gadījumi Covid-19 pacientiem.

Tieslietu ministrija (TM) šī gada sākumā uzsāka Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma spēkā esamības nepieciešamības izvērtēšanu, lūdzot visas ministrijas savas kompetences ietvaros izvērtēt minētajā likumā ietverto normatīvo regulējumu un sniegt informāciju, vai un kuras minētajā likumā paredzētās normas nav saglabājams un kuras būtu saglabājamas un integrējamas citos nozaru tiesību aktos, kā arī kurām tiesību normām jānodrošina nepārtrauktība.

Šobrīd ir sagatavoti grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā, kas paredz noteiktu Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma normu pārcelšanu uz Epidemioloģiskās drošības likumu, lai nodrošinātu to nepārtrauktību.

VM atzīst, ka šādu pieeju normatīvajā regulējuma pielāgošanai izejai no Covid-19 pandēmijas iesaka arī Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC), jo valstij, gūstot mācības no esošās pandēmijas, ir jāsagatavojas nākotnes pandēmijām un apdraudējumiem, attiecīgi saglabājamo regulējumu vispārinot uz nākotnes pandēmijām un iekļaujot nozaru normatīvajos aktos.

Arī PVO ģenerāldirektors, sniedzot šī gada 5. maija paziņojumu, norādījis, lai palīdzētu valstīm pāriet uz ilgtermiņa Covid-19 pārvaldību, tām ir jāapsver darbības piecās svarīgās jomās – sadarbības uzraudzība, kopienas aizsardzība, droša un mērogojama aprūpe, piekļuve pretlīdzekļiem un ārkārtas koordinācija.

VM rosina Epidemioloģiskās drošības likumā pārnest atsevišķas prasības, kas patlaban ietvertas Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā.

Plānots saglabāt iespēju iedzīvotājiem saņemt Covid-19 vakcinācijas sertifikātu. Kā skaidroja VM, joprojām pasaulē ir vietas, kur var pieprasīt Covid-19 sertifikātu, tāpēc Latvijas iedzīvotājiem nepieciešams saglabāt iespēju saņemt šādus sertifikātus, lai tos varētu uzrādīt pēc pieprasījuma ceļojot gan tūrisma nolūkos, gan darba vajadzību gadījumā.

Tāpat tiks saglabāta norma par diagnostiku un ziņošanu par Covid-19 infekcijas gadījumiem.

Tāpat, atceļot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu, VM uzskata par nepieciešamu nodrošināt Vakcinācijas informācijas sistēmas (VIVAT) darbības nepārtrauktību, jo Covid-19 vakcinācijas pakalpojumu nodrošināšana būs svarīga arī turpmāk, īpaši paredzot plašāku vakcinācijas kampaņu rudenī, kad sagaidāms atkārtots Covid-19 uzliesmojums un vakcinācija būs aktuāla riska grupu personām.

Tiks arī saglabātas atsevišķas normas, kas attiecas uz vakcināciju pret Covid-19, lai riska grupu personām arī šajā pārejas laikā būtu brīvi pieejama vakcinācija pret Covid-19.

Tāpat VM rosina Epidemioloģiskās drošības likumā nostiprināt regulējumu attiecībā uz karantīnas režīmu ieslodzījuma vietās un attiecināt to uz jebkuru bīstamas infekcijas slimības izplatību. Šāds risinājums ir nepieciešams, tāpēc, ka dažādas infekcijas mēdz uzliesmot strauji un negaidīti, kā rezultātā ir nepieciešama Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka nekavējoša rīcība.