NATO samitā pieņemtie lēmumi ir ar 'plusa' zīmi, vērtē Rinkēvičs un Kariņš  (2)

Piektdien prezidents un premjers tikās, lai tostarp pārrunātu ar NATO samitu saistītus jautājumus.

Rinkēvičs uzsvēra, ka samitā pieņemtie lēmumi Latvijas drošībai kopumā ir vērtējami ar lielu "plusa" zīmi.

Viņš paskaidroja, ka šāds vērtējums ir saistīts gan ar Turcijas solījumu ratificēt Zviedrijas pievienošanos NATO, gan pieņemtajiem drošības plāniem, gan arī Kanādas apņemšanos sniegt finansiālu ieguldījumu tās karavīru izvietošanai Latvijā.

Arī Kariņš NATO samitā lemto vērtēja ar lielu "plusa" zīmi, jo šie lēmumi sniedz pārliecību, ka Latvijas drošība tikai pastiprināsies.

NATO samitā lemto par Ukrainu Rinkēvičs vērtēja pozitīvi, jo tika izveidota NATO Ukrainas padome, kā arī alianses valstis sola Ukrainai sniegt vairāk palīdzības karā pret Krieviju.

"Neviens neapšauba Ukrainas eventuālu dalību NATO. Bet jautājums ir – kad tas notiks. Jā, darbs turpināsies. Jā, bija vēlme redzēt ko vairāk. Bet šis nav pēdējais samits. Gatavošanās nākamajam samitam sākas jau šodien," uzsvēra Valsts prezidents.

Savukārt Kariņš sacīja, ka attiecībā uz Ukrainu NATO samitā ir lemts par "skaidriem pozitīviem soļiem uz priekšu". Viņš uzsvēra, ka svarīgākā ir sabiedroto apņemšanās turpināt sniegt atbalstu Ukrainai tik ilgi, kamēr tā uzvarēs. Savukārt nākamais solis būs Ukrainas pievienošanās NATO.

Iepriekš premjera birojā informēja, ka Viļņas samits ieies vēsturē kā pirmais NATO samits, kurā Somija piedalās kā NATO dalībvalsts. Samita priekšvakarā tika panākta politiska vienošanās par Zviedrijas drīzu kļūšanu par pilntiesīgu NATO dalībvalsti. Viļņas samitā Zviedrija piedalās uzaicinātās valsts statusā.

Samits iezīmē virkni konkrētu soļu, lai īstenotu 2022. gada Madrides samita apņemšanos aizsargāt katru NATO teritorijas centimetru no pirmās minūtes.

Kariņš uzsvēra, ka Viļņā apstiprinātie jaunie reģionālie aizsardzības plāni ievērojami uzlabo NATO spēju atvairīt jebkuru apdraudējumu no jebkuras puses.

Jaunais NATO Spēku modelis paredz sabiedroto apņēmību ievērojami palielināt ātrās reaģēšanas spēku apjomu un uzlabot to kaujas gatavību. Somija ir pilnībā integrēta jaunajos aizsardzības plānos, būtiski uzlabojot Baltijas jūras reģiona drošību.

Viļņā panāktā vienošanās paredz, ka turpmāk dalībvalstis aizsardzībā investēs vismaz 2% no sava iekšzemes kopprodukta (IKP), no kuriem vismaz 20% – jauna ekipējuma iegādē un attīstībā.

Ministru prezidents norādīja, ka Latvijas investīcijas aizsardzībā jau šobrīd pārsniedz 2% no IKP un turpmāko dažu gadu laikā sasniegs 3% no IKP.

Pretgaisa, pretraķešu un krasta aizsardzība, kā arī Valsts aizsardzības dienesta ieviešana ir Latvijas prioritātes. Latvija veido jaunu militāro bāzi un poligonu Sēlijā, kā arī turpina attīstīt Ādažu bāzi, lai nodrošinātu piemērotus uzņemšanas apstākļus Latvijā bāzētajiem NATO karavīriem un tehnikai. Samita pirmajā dienā Baltijas valstis parakstīja līgumu par vienotu pretgaisa aizsardzības mācību telpu.

Sabiedrotie vēlreiz apliecināja, ka Krievija ir lielākais drauds Eiroatlantiskajai drošībai, un pauda vienotu atbalstu Ukrainas nākotnes dalībai NATO.

"Esam gandarīti par NATO Viļņas samitā pieņemto lēmumu uzaicināt Ukrainu kļūt par alianses dalībvalsti, kad apstākļi to ļaus. Latvija turpinās atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik nepieciešams," pauda Ministru prezidents.

Līderi vienojās par apjomīgu atbalsta pakotni Ukrainai, kas sniegs ieguldījumu Ukrainas bruņoto spēku aizsardzības spējās, sadzīves apstākļos un tuvinās Ukrainu NATO standartiem.

Lai stiprinātu NATO un Ukrainas politisko dialogu, sabiedrotie vienojušies par NATO-Ukrainas Padomes izveidi, kas būs nozīmīga platforma savstarpējām konsultācijām un kopēju lēmumu pieņemšanai kā līdzvērtīgiem partneriem. Samita otrajā dienā paredzēta Padomes inaugurālā sanāksme ar Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska dalību.

Lai veicinātu Ukrainas militārās spējas karā pret Krieviju un palīdzētu Ukrainai atturēt Krieviju no atkārtotas agresijas nākotnē, atsevišķas NATO dalībvalstis ir vienojušās par ilgtermiņa divpusējā atbalsta mehānisma izveidi.

Mehānisma ietvaros valstis apņemas nodrošināt Ukrainas bruņotos spēkus ar ekipējumu, apmācībām un ekonomisko atbalstu.