Foto: Shutterstock

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu grozījumus, lai stipendiju "Studētgods" varētu saņemt visu kursu studējošie, kas atbilst stipendijas saņemšanas kritērijiem.

Valsts finansēta sociālā stipendija "Studētgods" tika ieviesta 2021./2022. akadēmiskajā gadā, lai atbalstītu studējošo no daudzbērnu ģimenēm iespējas iegūt augstāko izglītību. No 2023. gada rudens IZM ar pieejamo finansējumu varēs izmaksāt stipendijas visu kursu studējošiem, kas atbilst kritērijiem.

Līdz šim stipendiju varēja saņemt tikai tādā gadījumā, ja studējošā vecākam vai pašam studējošajam nav uzturlīdzekļu parāda, izņemot Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas īstenošanu reglamentējošajos normatīvajos aktos paredzēto izņēmuma gadījumu.

IZM atzīst, ka tas radījis sarežģījumus atsevišķiem studentiem, kuri atbilduši visiem pārējiem stipendijas saņemšanas kritērijiem. Ņemot vērā, ka stipendijas sociālais raksturs nozīmē, ka tās saņēmēji ir sociālā nodrošinājuma ziņā apgrūtinātā situācijā, šāds ierobežojums var liegt vajadzīgos iztikas līdzekļus kvalitatīvai studiju turpināšanai.

Tāpat ministrija vērš uzmanību, ka četru pieteikumu kārtās neatbilstība šim kritērijam konstatēta tikai vienā gadījumā starp vairāk nekā 2000 stipendiātu, tāpēc tā uzskata, ka datu apmaiņa un kritēriju izvērtēšana tūkstošiem pretendentu par tik mazu neatbilstošu gadījumu skaitu "ir nelietderīgs administratīvais slogs".

Vienlaikus kritērijs par uzturlīdzekļa parāda neesamību arī turpmāk tiks attiecināts tikai uz studējošajiem, kuriem ir bērni, lai nebūtu neizpildīto saistību pret valsti.

Individuālos gadījumos noteikt atbilstību sociālās stipendijas saņemšanas kritērijiem un mērķiem pēc automātiskās datu apmaiņas nav iespējams, piemēram, pieaugušie bērni vairs nav piesaistīti vecākiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datu bāzē, un studējošais pēc sistēmas datiem neatbilst kritērijiem.

Ministrijas ieskatā lēmumu par sociālās stipendijas piešķiršanu vai atteikumu būtu jāpieņem, balstoties uz personas atbilstību stipendijas saņemšanas kritērijiem, tādējādi uz šīs normas pamata ļaujot lēmuma pieņēmējiem pieprasīt no iestādēm un personām informāciju šī noteikuma izpildei.

Tāpat augstākās izglītības iestādēm būs tiesības atteikt stipendiju saņemt pretendentam, kurš iepriekš saņēmis sociālo stipendiju, bet ir ticis eksmatrikulēts divas vai vairāk reizes bez diploma saņemšanas no programmas vai programmām.

Ministrija šādu ieceri skaidro ar iespējamiem gadījumiem, kuros persona ļaunprātīgi izmanto regulējumu, esot izslēgtam no studentu saraksta pēc paša vēlēšanās pirms semestra beigām, lai nevarētu konstatēt vidējo svērto atzīmi, un imatrikulēties citā studiju programmā, lai, atbilstot citiem kritērijiem, varētu iegūt stipendiju bez nodoma iegūt augstāko izglītību un pabeigt studijas augstākās izglītības iestādē.

Lai aktualizētu sociālās stipendijas "Studētgods" apmēru un tuvinātu to dzīvošanas izmaksām, IZM piedāvā stipendijas apmēru palielināt no 160 eiro līdz 175 eiro mēnesī.

Tāpat noteikumu projekts paredz, ka turpmāk vienošanos par stipendiju administrēšanu ar augstākās izglītības iestādēm slēgs Valsts izglītības attīstības aģentūra.

Lai nodrošinātu atlīdzību vienai amatu vietai VIAA, plānots veikt apropriācijas pārdali starp viena budžeta resora programmām. Pēc IZM aprēķiniem, šim gadam tiks pārdalīti 12 138 eiro, 2024.gadā - 38 114 eiro, bet 2025.gadā un turpmāk ik gadu 40 368 eiro.

Plānota arī apropriācijas pārdale 80 000 eiro apmērā, lai nodrošinātu Valsts izglītības informācijas sistēmas funkcionalitātes pilnveidošanu "Studētgods" vajadzībām - stipendijas e-pakalpojuma un administrēšanas risinājuma pilnveide, studiju apakšprogrammu ieviešana, kopīgo studiju programmu apstrādes pilnveide, kā arī atskaišu pilnveidei par augstāko izglītību.

IZM iniciatīva nāk pēc tam, kad tiesībsargs Juris Jansons pērn vērsās ar aicinājumu pie politiķiem nodrošināt iespējas pretendēt uz stipendiju "Studētgods" visu kursu daudzbērnu ģimeņu studentiem.

Jansons pēc vairāku iesniegumu saņemšanas konstatēja iespējamu tiesiskās vienlīdzības principa pārkāpumu stipendijas piešķiršanas noteikumos, jo normatīvais regulējums paredz atbalstu tikai tiem studentiem no daudzbērnu ģimenēm, kuri uzsāka vai atjaunoja studijas 2021.gada 1.septembrī, savukārt studentiem no daudzbērnu ģimenēm, kuri uzsāka studijas pirms šī laika, minētā norma neparedz iespēju pretendēt uz stipendijas saņemšanu.

Lai arī IZM esot norādījusi, ka šāda atšķirīga attieksme ir bijusi politiskās izšķiršanās jautājums, tiesībsargs pauda, ka šāds arguments nav pietiekams pamatojums, jo politiskiem lēmumiem ir jāatbilst Satversmē nostiprinātajām normām un vērtībām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!