Rīgas domes koalīcijas sarunās 'kompromisa gara' vēl neesot

Sarunās piedalījās JV, "Nacionālās apvienības/Latvijas reģionu apvienības" (NA/LRA) un "Kods Rīgai" (KR) veidotas partiju bloks un "Par/Progresīvo" (PP) frakcija, kuras pārstāvis Mārtiņš Staķis nesen atkāpās no mēra amata. Ķirsis pēc sarunām vērtēja, ka gaisotne tajās esot nedaudz uzlabojusies, bet vēl "esam kompromisa gara meklējumos".

Rīgas vicemērs, NA/LRA frakcijas politiķis Edvards Ratnieks PP kolēģiem adresēja kritiku, jo viņu rīcībā saskatot "vēlmi vilkt laiku", bet NA/LRA labprāt ietu uz priekšu straujākiem soļiem.

KR politiķis Jānis Ozols atzīmēja, ka viņam par šodienas sarunām nav palicis optimistisks iespaids. Dialogs nav pavirzījies uz priekšu, jo katra puse palikusi pie sava krīzes cēloņu tulkojuma, atzīmēja Ozols.

Ķirsis sacīja, ka līdz ceturtdienai, 27. jūlijam, no kolēģiem gaidīs priekšlikumus sagatavotajam koalīcijas memoranda projektam. Vēl nav droši zināms, vai to varētu parakstīt piektdien vai nākamnedēļ. Līdz tam 26. jūlijā paredzētas "Progresīvo" un JV divpusējās sarunas. PP ir izteikuši vēlmi šādas sarunas sarīkot arī ar NA/LRA un KR.

JV, NA/LRA un KR piedāvā kopā ar PP noslēgt sadarbības memorandu, kurā vienotos par svarīgākajiem uzdevumiem, tajā skaitā, Rīgas latviskās identitātes stiprināšanu un Eiropas Savienības līdzekļu apguvi. Dokumenta mērķis ir vienošanās par Rīgas domē ievēlēto "valstiski domājošo politisko spēku vairākuma" principiem koalīcijas veidošanā un būtiskākajiem darbiem Rīgai.

Vienošanās projektā paredzēts, ka partijas apņemtos nodrošināt efektīvu, stabilu, tiesisku un profesionālu Rīgas domes pārvaldību sabiedrības interesēs līdz esošā Rīgas domes deputātu sasaukuma pilnvaru termiņa beigām. Tāpat politiķi apliecinātu gatavību koleģiālam, uz ilgtermiņa mērķu sasniegšanu orientētam darbam.

Rīgas domes koalīcijas prioritārie uzdevumi būtu sekmīgi ieguldīt Rīgas ielu un ceļu infrastruktūrā ES fondu līdzekļus, kā arī "Rīgas latviskās identitātes stiprināšana Eiropas vērtībām piederīgā Latvijā". Tas ietvertu arī "nelokāmu" atbalstu pārejai uz mācībām latviešu valodā pašvaldības mācību iestādēs no 2023. gada 1. septembra.

Memoranda projektā paredzēts arī apņemties sekmēt ārvalstu investīciju piesaisti Rīgai, "lai veicinātu galvaspilsētas kā visas Latvijas ekonomikas dzinējspēka izaugsmi", kā arī mērķtiecīgi ieviest Eiropas zaļā kursa iniciatīvas, īstenojot Rīgas domes apņemšanos sasniegt augstus vides un klimata mērķus.

Plānots apņēmīgi turpināt ieviest pretkorupcijas un atklātības principus Rīgas domē, tai skaitā atjaunot pretkorupcijas komisiju. Tāpat tiks turpināts atbalstīt Ukrainu un tās civiliedzīvotājus līdz pilnīgai Ukrainas uzvarai pār agresoru.

Memorandā paredzēts apņemties turpināt Rīgas domes pārmaiņu vadības pilnvērtīgu un pašaizliedzīgu darbu, kā arī vienoties ievērot koleģiālu, konstruktīvu un godprātīgu sadarbību, ievērojot ētikas standartus un lēmumu saskaņošanas procedūras.

"Respektēt savstarpēji noteiktās atbildības jomas ilgtermiņa mērķu sasniegšanai, vienlaikus tiecoties meklēt saskarsmes punktus starp nozarēm nolūkā sasniegt izcilību Rīgas attīstībā," teikts piedāvātajā dokumentā.

Paredzēts atjaunot Frakciju padomi kā funkcionējošu mehānismu sadarbības nodrošināšanai ar visām Rīgas domē ievēlētajām frakcijām.

Kā koalīcijas vispārējie sadarbības principi būtu "izcila Rīgas domes pārvaldība, ar savu labo piemēru rādot solidaritātes paraugu un tādējādi mazinot gan sabiedrības sašķeltību, gan plaisu starp pašvaldību un sabiedrību".

Frakcijas apņemtos attiecības kā savstarpēji, tā ar sabiedrību, medijiem un opozīciju veidot uz koleģialitātes principiem un Rīgas domes lēmumus komunicēt "izsmeļoši, atklāti un argumentēti".

Deputāti uzņemtos atbildību par izvirzīto vadītāju rīcības atbilstību augstiem ētikas standartiem, kā arī apliecināta uzticību Satversmē un Eiropas līgumos noteiktajām vērtībām.

Kā ziņots, visas kādreizējās koalīcijas frakcijas paziņojušas, ka neviena politiskā spēka interesēs nav ārkārtas vēlēšanas, līdz ar to notiks sarunas, lai vienotos par turpmāko sadarbību.

Koalīcijas šķelšanās notika pēc konflikta par Satiksmes departamenta darba izvērtēšanu. Konflikta rezultātā mērs Mārtiņš Staķis (PP) paziņoja par atkāpšanos no Rīgas mēra amata. Pēc disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas ziņojuma disciplinārlieta pret Satiksmes departamenta amatpersonām ir izbeigta bez rezultāta.

JV, NA/LRA un KR ir izveidojuši 20 balsu bloku, tāpēc viņu pusē esot iniciatīva piedāvāt Rīgas mēra amata kandidātu. JV, NA/LRA un KR noraidījušas PP priekšlikumu samazināt vicemēru skaitu no trim līdz vienam un pārdalīt atbildības sfēras, JV atņemot atbildību par satiksmes jomu.