30 kadru plašo ceļojuma fotogaleriju viņš raksturojis dažiem vārdiem: "Brīvdienu pastaiga gar Garezeriem".
Portāls "Delfi" jau iepriekš rakstījis par dabas parku "Piejūra", kurā esošie Garezeri ir unikāli ģeoloģiskās izcelsmes ziņā. Tie ir izteiksmīgākie jomu ezeri Latvijā, kā arī vienīgie šādas izcelsmes ezeri Vidzemes jūrmalā.
Savdabīgie jomas izcelsmes ezeri ir izstiepti trīsarpus kilometru garā teritorijā un ietver trīs šauru (180–220 metru) ezeru virkni. To veido Ziemeļu Garezers, Vidus Garezers un Dienvidu Garezers.
Garākais un dziļākais no tiem ir Vidus Garezers, kas stiepjas 1,45 kilometru garumā, un tā vidējais dziļums ir divi metri, savukārt dziļākajā vietā – četri metri.
Garezeri ir dabīgi veidojušies un maz aizauguši tā saucamie brūnūdens ezeri, kuriem raksturīgi lielākoties sausi, smilšaini vai kūdraini krasti. Krastu ziņā vairāk izceļas ezeru rietumu daļa, kur slejas stāvas kāpas, bet austrumu pusē pārsvarā ir līdzens. Rietumu krasts zemsedzes izmīdīšanas dēļ atsedzis kailas smiltis, tāpēc izveidojusies "pludmale".
Vērojama arī purvu daudzveidība, tai skaitā augstais purvs, kas daļēji aizaudzis ar priedēm un bērziņiem. Garezeri ir īpaši ar saviem biotopiem – piemēram, niedri (Phragmites australis), grīšļiem (Carex elata), šaurlapu vilkvālīti (Typha angustifolia) un Dortmana lobēliju (Lobelia dortmanna) audzēm. Par unikālu tiek uzskatīta tieši to veģetācija ezeros.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
