No Ogres uz Rīgas ostu. Kas Sīviņa un brīvostas 'stūrmaņu' maciņos

"Nemieri" un "viļņošanās" ap Rīgas brīvostas pārvaldes (RBP) vadības ešelona personālijām sākās jau aprīlī, kad līdz ar varas maiņu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) ministra portfeli no "Latvijas attīstībai" pārstāvja Artūra Toma Pleša pārņēma "Apvienotā saraksta" (AS) politiķis Māris Sprindžuks, kurš rosināja no Rīgas brīvostas valdes locekļa amata atbrīvot Zepu un viņa vietā likt Štelmaheru, kurš 14. Saeimas vēlēšanās kandidēja no AS saraksta Rīgā, taču netika ievēlēts. Rīgas domē Štelmaheru ievēlēja no Latvijas Reģionu apvienības un Nacionālās apvienības kopīgā saraksta. Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" maijā ziņoja, ka pret Sprindžuka rīkojumu atbrīvot Zepu un amatā iecelt Štelmaheru iebilda Tieslietu ministrija, kas minēja, ka ostas nolikums paredz valdes locekļus iecelt uz pieciem gadiem, taču Zeps tik ilgi amatu vēl nebija ieņēmis. Tomēr jūlija vidū Ministru kabinets apstiprināja VARAM ministra pārstāvja maiņu brīvostā.

Kā zināms, Satiksmes ministrijā joprojām turpinās darbs pie rīkojuma projektiem par Rīgas un arī Ventspils brīvostu pārvalžu likvidēšanu no šā gada 31. decembra. Šo pārvalžu funkcijas plānots nodot jaunām kapitālsabiedrībām, līdz ar to, ja vien reforma, kuras īstenošana "buksē" jau labu laiku, netiks atlikta, vecā Rīgas brīvostas pārvaldes valde ar nesen kā tajā ieceltajām amatpersonām strādās vien dažus mēnešus. Sīviņš gan iepriekš izteicies, ka tāpat būs nepieciešams pārejas periods, kurā pilnvaras uz pusgadu saglabātu nule kā paplašinātā valde, otrdien vēstīja Latvijas Radio.

Portāls "Delfi" pēc Valsts ieņēmumu dienesta Publiskojamo datu bāzē pieejamās informācijas piedāvā uzzināt, kas redzams ostas vadības amatpersonu pērnā gada deklarācijās.