Trešdien, 2. augustā, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs izskatīja apžēlošanas lūgumus par desmit notiestātajiem, vienu no tiem apžēlojot, portālu "Delfi" informēja Valsts prezidenta kancelejā.
Deviņi apžēlošanas lūgumi netika atbalstīti, bet viens notiesātais pilnīgi atbrīvots no pamatsoda izciešanas.
Notiesāto personu apžēlošana ir viena no Valsts prezidenta tiesībām, ko nosaka Satversmes 45. pants.
Tiesības lūgt apžēlošanu ir personai, kura izcieš vai izcietusi sodu Latvijā, kura notiesāta ārvalsts tiesā un nodota soda izciešanai Latvijas Republikā bez nosacījuma, ka apžēlošana nav piemērojama.
Tāpat lūgt apžēlošanu var persona, kura notiesāta Latvijā un nodota soda izciešanai ārvalstī, ja attiecīgā ārvalsts iestāde piekritusi atzīt Latvijas Republikā pieņemto lēmumu par personas apžēlošanu.
Apžēlošanas lūgumu prezidentam var iesniegt notiesātās personas aizstāvis, likumiskais pārstāvis, vecāki, bērni vai laulātais.
Kā liecina prezidenta kancelejas pieejamā informācija, iepriekšējais valsts prezidents Egils Levits savā prezidentūras laikā apžēlojis 21 notiesāto, savukārt 409 gadījumus izskatījis un neatbalstījis. Savukārt Raimonds Vējonis apžēlojis 22 notiesātos, taču izskatījis 697 lietas.
Kā informē prezidenta kancelejā, Valsts prezidents var brīvības atņemšanas soda neizciesto daļu aizstāt ar citu – vieglāku soda veidu, pilnīgi vai daļēji atbrīvot no pamatsoda vai papildsoda izciešanas vai noņemt sodāmību.
Izskatot apžēlošanas lietu, prezidents pieņem lēmumu par apžēlošanas lūguma apmierināšanu vai noraidīšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
