Ministre brīdina par sociālo krīzi Rēzeknē; Prezidents aicinās vērtēt mēra atbildību  (3)

Ar ministrijas komunikācijas nodaļas starpniecību ministre paudusi viedokli, ka plašsaziņas līdzekļos izskanējusī informācijā par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes ieceri samazināt sociālo darbinieku skaitu liek uzdot jautājumu – kā labā un kādam mērķim strādā Rēzeknes dome.

Viņa akcentē, ka viena no pašvaldības autonomajām funkcijām ir nodrošināt iedzīvotājiem atbalstu sociālo problēmu risināšanā, kā arī iespēju saņemt sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus. Priekšnosacījums pieejamam pakalpojumam ir kvalificēti sociālā darba veicēji.

Katrā pašvaldībā ir jābūt vismaz vienam sociālā darba speciālistam uz katriem tūkstoš iedzīvotājiem. Rēzeknes valstspilsētā 2022. gadā bija 26 481 iedzīvotāji un tikai 17 sociālie darbinieki un trīs sociālie rehabilitētāji, kas nozīmē, ka likumā noteiktā norma jau šobrīd netiek izpildīta.

Šī krīze pašvaldībā visu pirms atsauksies uz iedzīvotāju neaizsargātāko daļu. Un tas ir pašvaldības pienākums to risināt prioritāri.

Ministre paudusi viedokli, ka kvalitatīva sociālā darba īstenošanai un sociālo pakalpojumu attīstībai galvenā loma ir tieši cilvēkresursiem. Darbinieku piesaistīšana, sagatavošana, prasmju pilnveide, darbinieku motivēšana un noturēšana sociālo pakalpojumu nozarē ir viena no Labklājības ministrijas prioritātēm.

Par darbinieku trūkumu publiski ir runājis Gunārs Arbidāns, Rēzeknes Sociālajā dienesta, kas nodrošina ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus institūcijā, mājas aprūpi, dienas centru pakalpojumus, patversmes un naktspatversmes pakalpojumu, u.c., vadītājs. Viņš aicināja palielināt darbinieku skaitu. Taču Rēzeknes domes vadības neizdarības dēļ pilsēta ir nonākusi finanšu grūtībās un darbinieku skaita palielinājuma vietā, to plānots samazināt budžeta optimizācijas ietvaros.

"Un ir skaidrs – tas ir ceļš uz nepieejamu, nekvalitatīvu pakalpojumu, kas visdrīzāk rezultēsies sociālo pakalpojumu krīzē. Tāpat nepietiekamais sociālā darba veicēju skaits rada papildu noslodzi palikušajiem, būtībā garantējot šiem cilvēkiem "izdegšanu", kas arī negatīvi ietekmē sniegto sociālo pakalpojumu kvalitāti un savlaicīgumu," paudusi Siliņa.

Ministre arī paudusi viedokli, ka Rēzeknes iedzīvotāju aptaujā, kas pēdējo reizi ir veikta pirms diviem gadiem, apstiprināts, ka Rēzeknes valstspilsētas vadītājiem sociāla joma nebūt nav prioritāte, jo tikai 10% iedzīvotāji ir norādījuši, ka viņus sociālie pakalpojumi Rēzeknes pilsētā apmierina, bet 30% drīzāk apmierina.

Sociālā darba mērķis plašākā nozīmē ir sabiedrības labklājības sekmēšana, cilvēktiesību un sociālā taisnīguma uzturēšana, neaizsargāto sabiedrības slāņu aizstāvēšana un sociālā integrācija. Sarežģītu sociālo problēmu risināšanā personai vai ģimenēm bieži ir nepieciešama palīdzība, lai atrastu esošajai situācijai un savām vajadzībām piemērotāku risinājumu.

Lai palīdzētu cilvēkiem noteikt, mazināt un risināt problēmas, būtiska nozīme ir sociālajam darbam, ko, galvenokārt, veic pašvaldību sociālie dienesti. Ģimenes un personas, kuras pakļautas sociālajam riskam, vispirms nonāk sociālo dienestu redzeslokā, tāpēc ir būtiski nodrošināt pietiekamu darbinieku skaitu, jo no tā ir atkarīga sociālo pakalpojumu sniegšanas savlaicīgums, kvalitāte, līdz ar to arī kopējā iedzīvotāju labklājība, viņa norādījusi.

Aģentūra LETA ziņo, ka līdzekļu taupības nolūkā no dažādām Rēzeknes pašvaldības struktūrām plānots atlaist aptuveni 60 darbiniekus, pēc Rēzeknes domes Finanšu komitejas sēdes aģentūrai LETA pavēstīja opozīcijas deputāte Ināra Groce (NA).

Pēc viņas paustā sēde notika krietni agrāk nekā bija paredzēts, un šobrīd sēdes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs esot devies ceļā uz Finanšu ministriju, lai "aizstāvētu savu". Savukārt iepriekš izskanējusī iecere samazināt pakalpojumus nemaz netika izskatīta. Groce gan uzskata, ka tieši ar šo jautājumu būtu jāsāk diskusija.

Komentējot darbinieku atlaišanu, Rēzeknes pašvaldības Komunikācijas un ārējās sadarbības nodaļas vadītāja Nataļja Jupatova norādīja, ka to skaits vēl tiks precizēts, taču lielāks par minēto tas noteikti nebūšot, ziņo LETA.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicinās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Māri Sprindžuku (AS) izvērtēt Rēzeknes domes priekšsēdētāja Aleksandra Bartaševiča ("Kopā Latvijai") atbildību saistībā ar Rēzeknes finansiālajām grūtībām.

"Tas, kas tur ir savārīts, prasa padziļinātu izvērtēšanu," intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" teica Rinkēvičs, piebilstot, ka, pirmdien tiekoties ar Sprindžuku, ministrs tiks aicināts vērtēt arī Bartaševiča atbildību.

Kā portāls "Delfi" uzzināja Valsts prezidenta kancelejā, Rinkēvičs, tiekoties ar Sprindžuku, atzina, ka "reģionālās attīstības politikai ir jābūt mērķētākai, jo īpaši runājot par Latvijas reģionu ekonomisko atšķirību mazināšanu un sniegto atbalstu".

"Katras pašvaldības vajadzības atšķiras, kam ir arī objektīvi faktori, piemēram, iedzīvotāju skaits, ceļu un transporta infrastruktūra, skolu tīkla, veselības aprūpes nodrošināšana un valsts publisko pakalpojumu tīkla pieejamība. Tādēļ Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai ir jāsalāgo un jāsniedz katras pašvaldības teritorijas specifikai atbilstošs risinājums," pauda Valsts prezidents.

Viņš arī uzsvēra, ka nepieciešams strādāt pie īpašas Latvijas austrumu pierobežas attīstības programmas izstrādes, jo, "neskatoties uz sarūkošo iedzīvotāju skaitu vairākās pierobežu pašvaldībās, valstij ir jāspēj nodrošināt pakalpojumu pieejamība katram Latvijas iedzīvotājam".

"Tas ir valsts pienākums un arī mūsu valsts drošības jautājums," akcentēja Rinkēvičs.

Jau ziņots, ka finanšu grūtībās nonākušās Rēzeknes pašvaldības deputāti Finanšu komitejas sēdē spriedīs par pilsētas budžeta sabalansēšanas iespējām.

Rēzeknes pilsētas budžetā šogad pietrūkst 3,9 miljonu eiro, kas pašvaldībai draud ar finanšu stabilizācijas procesa sākšanu, kad pašvaldības tēriņus kontrolētu Finanšu ministrijas nozīmēts uzraugs.

Pašvaldības vadība ir sākusi meklēt iespējas budžeta taupības pasākumiem, tostarp atlaižot darbiniekus un atceļot atvieglojumus daļai pilsētnieku.