Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) otrdien, 8. augustā, atklājot valdības sēdi, izteica līdzjūtību pirmdien negaisā cietušajiem un pauda valsts gatavību sniegt atbalstu, tiklīdz tiks apzināts postījumu apmērs.
Pirms valdības sēdes sākuma Kariņš Ministru kabineta vārdā izteica līdzjūtību tiem valsts iedzīvotājiem, kuri cieta pirmdienas nepieredzēti postoša negaisa laikā.
Viņš uzsvēra, ka atbildīgie dienesti apkopo informāciju par postījumu apmēru un kurus novadus negaiss skāris visvairāk. Tostarp tiek apzināta informācija, cik daudz postījumus segs un cik nesegs apdrošināšana.
"Kad informācija būs apkopota, valdība lems par to, kā un kādā apjomā valsts varētu nākt palīgā. Šobrīd tiek apkopota informācija, bet tas ir arī zināms atgādinājums mums visiem, ka klimata pārmaiņas notiek ne tikai Grieķijā un Spānijā, kur vasarā bija vērojams 45 grādu karstums, bet ekstrēmi laika apstākļi var skart arī mūs," pauda premjers.
Premjera birojā portālu "Delfi" informēja, ka Kariņš otrdien, 8. augustā, pēc valdības sēdes dosies uz Zemgali, lai klātienē novērtētu pirmdienas vētras nodarītos postījumus Zemgalē.
Ministru prezidents šodien dosies uz Zaļeniekiem Jelgavas novadā, Zelmeņiem un Augstkalni Dobeles novadā.
"Delfi" jau rakstīja, ka Latvijā pirmdien piedzīvota viena no pēdējos gados spēcīgākajām un postošākajām vētrām – vēja brāzmas Madonā sasniedza 30 metrus sekundē, bet Dobelē – 33 metrus sekundē.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS) pirmdienas vakarā klātienē apmeklēja vētras postījumu vietas Dobelē un Tērvetē.
Sprindžuks akcentēja, ka tur skatam paveras šausmīgs un traģisks skats, jo postījumi ir milzīgi. "Tā nav viena šaura josla. Plašākā reģionā vētra gāzusi kokus, rāvusi ēkām jumtus. Tāpat vietām ir nolīdzināti nenokultās labības lauki," redzēto raksturojis Sprindžuks.
Viņš arī sacīja, ka visiem no vētras un krusas cietušajiem palīdzēt nevarēs, tāpēc, iespējams, jādomā par aizdevumu programmu.