Deputātiem atšķirīgs redzējums par pašvaldību nozīmi skolu tīkla optimizācijā  (1)

Otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Valsts pārvaldības un pašvaldības komisijas deputātus ar IZM redzējumu par skolu tīkla optimizāciju iepazīstināja IZM parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga un Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa.

Atsevišķi deputāti pauda, ka reģionu attīstība ir atkarīga nevis no skolu skaita, bet gan izglītības kvalitātes, un nevar paļauties, ka vairums pašvaldību par tās skolu tīklu lems pēc savas iniciatīvas.

Deputāte Viktorija Baire (JV) norādīja, ka izglītības kvalitātes lejupslīde ir vērojama jau no 2016.gada, un, pretēji atsevišķu deputātu paustajām bažām par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz sniegumu, viņas ieskatā šo faktoru ņemt vērā īsti nevarot.

Baire atzīmēja, ka ir pašvaldības, kurās skolu tīkls ne tikai nav pārskatīts, bet vēl papildus uzceltas ēkas, neskatoties uz skolēnu skaita kritumu pēdējo desmit gadu laikā. Pašvaldībām, Baires ieskatā, būtu jāanalizē gan pēdējo piecu gadu rādītāji, gan arī jāņem vērā turpmāko piecu gadu prognozes.

"Pašvaldībām ir jābūt gatavām uz nepopulāriem lēmumiem. Nevar gaidīt, ka IZM atnāks "no augšas" un norādīs, [kuru skolu būtu jāslēdz]," pārliecināta deputāte, norādot, ka arī pašvaldībām jābūt plānam.

Turpretim Līga Kļaviņa (ZZS) piedāvāja IZM pievērsties kvalitatīvas izglītības politikas veidošanai, bet pašvaldībām ļaut darīt to, ko tās dara šobrīd - rūpēties par infrastruktūru -, kā arī ļaut lemt par mērķdotāciju pedagogu atalgojumam, pārdalot nodokļu proporcijas.

"Tad būtu viens saimnieks izglītībai pašvaldībās, ne tā, kā ir šobrīd, kad ir divi - IZM, kas piešķir algu un nosaka savus noteikumus, un pašvaldība, kas mēģina darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu gan kvalitāti, gan arī pieejamību," pārliecināta deputāte.

Komisijā izskanēja arī jautājums, cik izglītības iestāžu tiks reorganizētas, ja neizpildīs kritērijus. Gan Reinberga, gan Kanaviņa atbildi uz šo jautājumu nesniedza, paužot, ka skolu tīkla reforma nevar "notikt no augšas" - ministrija nenorādīs, kuru skolu būtu nepieciešams likvidēt.

"Pašvaldība ir tā, kura pieņem lēmumu [par izglītības iestādi] un izvērtē savu situāciju, savas iespējas un resursus," uzsvēra IZM parlamentārā sekretāre, norādot, ka "visa centrā ir bērns, nevis autobuss".

Parlamentārās sekretāres teikto papildināja Kanaviņa, paužot, ka IZM ir savs redzējums par to, kuras izglītības iestādes būtu jāorganizē, bet sarunās par pašvaldību secināts, ka risinājumi var būt ļoti dažādi.

"Šobrīd mēs vienojamies par pamatprincipiem. Ja deputāti un valdība apstiprina kvalitatīvos un kvantitatīvos kritērijus tādus, kādus mēs piedāvājam, tad, balstoties uz šiem kritērijiem, dodamies uz pašvaldību un modelējam konkrētās pašvaldības izglītības iestāžu tīklu," ministrijas ieceri skaidroja Kanaviņa.

Česlavs Batņa (AS) apgalvoja, ka informatīvais ziņojums nav saskaņots ar pašvaldībām, jo, atbilstoši viņa teiktajam, pašvaldības norādījušas individuālo situāciju, bet tas nav parādījies ziņojumā.

Pēc šobrīd piedāvātajiem kritērijiem Jēkabpils novadā esošās Rubeņu pamatskola, Dignājas pamatskola, Aknīstes vidusskola un Zasas vidusskola tiktu reorganizētas par sākumskolām.

Ja šīs izglītības iestādes tiks slēgtas, tad bērniem būs jābrauc no Rubeņiem vai Dignājas līdz Viesītei vai Jēkabpilij, kas neatbilst IZM piedāvātajam sasniedzamības kritērijam par 25 kilometriem starp skolām. Tāpēc pašvaldības esot piedāvājušas saglabāt vismaz Zasas vidusskolu, kur dotos bērni no citām skolām, pauda Batņa.

Savukārt pēc pašreizējā regulējuma Balvu un Gulbenes novados izglītības iestādes paliks 1.-6.klašu posmā, jo neizpilda kvantitatīvos kritērijus 7.-9.klašu posmā.

Frakcijas "Progresīvie" deputāte Skaidrīte Ābrama pauda neizpratni, kā skolēnu pāriešana no lauku skolām uz izglītības iestādēm pilsētā nodrošinās izglītības kvalitātes nodrošināšanu.

"Centralizēto eksāmenu sniegums pēc urbanizācijas pakāpes nav tas labākais rādītājs, jo lielajās pilsētās ir tikpat viduvēji rādītāji kā lauku teritorijās, bet, likvidējot skolas laukos, mēs palielināsim viduvējību pilsētās," pauda Ābrama, norādot, ka ziņojumā minētais neatbilst realitātei. Viņa ir pārliecināta - lai ziņojums būtu kvalitatīvs, nepieciešams saprast cēloņus problēmām.

Kanaviņa pauda, ka skolas netiek dalītas labās vai sliktās, bet izglītības kvalitāte ir atkarīga no skolotājiem, pie kuriem bērns nonāk.

"Mēs nenoliedzam, ka lauku teritorijā ir izcili pedagogi, bet tas, kas mums ir izaicinājums, ka mums nav visi tādi pedagogi," sacīja Kanaviņa, norādot, ka labo pedagogu "pozitīvajai ietekmei" būtu jāsasniedz pēc iespējas lielāku bērnu skaitu.

Kanaviņa arī uzsvēra, ka darbs pie skolu tīklu reformas nav pabeigts, bet gan ir "tikai iezīmēts".

LETA jau ziņoja, ka, lai izglītības iestāde varētu saņemt valsts budžeta finansējumu pilnā apjomā, plānots noteikt minimālo skolēnu skaitu klasē atkarībā no urbanizācijas līmeņa, kā arī ievērot urbanizācijas līmeni - jo blīvāk apdzīvota teritorija, jo lielāku skolēnu skaitu klasē un vairāk klašu komplektu būs nepieciešams nodrošināt.

Atbilstoši IZM redzējumam, valstspilsētās un administratīvajos centros minimālajam skolēnu skaitam visās četrās klašu grupās būs jānodrošina vismaz 120 skolēni. Pašvaldībās ārpus administratīvajiem centriem 1.-3. un 4.-6.klašu grupās minimālais skolēnu skaits, atbilstoši ministrijas iecerei, būtu 30 skolēni, bet 7.-9. un 10.-12.klašu grupās - 60 skolēni. Savukārt pierobežā un reti apdzīvotās pašvaldībām skolēnu skaitam trīs klašu grupās līdz 9.klasei būtu jābūt 30, bet vidusskolā - 60.

Kvantitatīvie kritēriji 1.-6.klašu grupā būs rekomendējoši, bet 7.-12.klašu grupā - saistoši visām pašvaldībām. Lēmumu par izglītības iestāžu tīkla reorganizāciju pašvaldībai būs jāpieņem, to saskaņojot ar ministriju.

Paredzēts, ka informatīvo ziņojumu par skolu tīklu reformu valdībā skatīs nākamnedēļ, 15.augustā.