Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) rosina saglabāt esošo koalīciju, ko veido "Jaunā Vienotība", Nacionālā apvienība (NA) un "Apvienotais saraksts" (AS), bet ar nosacījumu, ka tiktu nomainīti ministri Ekonomikas, Ārlietu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijās, trešdien, 9. augustā, preses konferencē pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču pavēstīja Kariņš.
Kariņš atgādināja, ka viņš jau ilgāku laiku argumentējis par nepieciešamību padarīt valdības darbu dinamiskāku, kam būtu plašs atbalsts ne tikai Saeimā, bet arī sabiedrībā. Tāpēc viņš rosināja paplašināt esošo koalīciju – "Jaunajai Vienotībai", AS un NA pievienojoties ZZS un "Progresīvajiem".
"No pirmās dienas līdz šai dienai esmu saskāries ar pretestību – NA kategoriski atsakās sadarboties ar "Progresīvajiem", bet AS – ar ZZS, šādā veidā liedzot panākt plašāku koalīciju," secināja Kariņš.
Viņš piebilda, ka sarunās ar "Progresīvajiem" un ZZS viņš guvis pārliecību, ka abi politiskie spēki ir gatavi atbalstīt piedāvāto programmu un iesaistīties paplašinātajā koalīcijā.
"Bet šāda varianta šobrīd nebūs. Patiecoties AS un NA nostājai, man ir divas izvēles – vai nu turpināt esošo ar nosacījumiem, vai nomainīt valdību ar ZZS un "Progresīvajiem"," klāstīja Kariņš.
Ministru prezidents piedāvājis AS un NA nosacījumus, uz kādiem var mēģināt "iegūt dinamiskumu" – parakstīt memorandu par piecu jautājumu risināšu līdz šā gada beigām, proti, slimnīcu un skolu tīkla sakārtošana, darbaspēka problēmu risināšana, kapitāla tirgus attīstība un, pieņemto budžetu, atteikties no ministriju individuālajām prioritātēm, bet vienoties tikai par valdības prioritātēm – drošību un aizsardzību, veselības aprūpe un izglītība.
Tāpat viņš norādīja, ka gadījumā, ja darbu turpinātu esošā koalīcija, būtu nepieciešams mainīt valdības sastāvu un atsevišķas atbildības jomas.
Kariņš rosina AS uzņemties politisko atbildību par Ekonomikas ministriju, ko patlaban vada Ilze Indriksone (NA), NA – par Ārlietu ministriju, savukārt JV – par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, ko patlaban vada Māris Sprindžuks (AS).
Tāpat Kariņš rosina, ka Saeimā Nacionālās drošības komisija pārietu JV atbildībā – komisiju patlaban vada Jānis Dombrava (NA).
Ministriju politiskās pārraudzības maiņu Kariņš pamatoja ar vēlmi, lai Ekonomikas ministrija nonāktu AS atbildības sfērā.
"AS ilgstoši uzstājis, ka viņiem ir risinājums valsts ekonomikai, viņiem ir cilvēki, kas nāk no praktiskās uzņēmējdarbības. Šādiem cilvēkiem jādod iespēja strādāt, lai valdības darbs iegūtu dinamismu. Tad attiecīgi pārējās izmaiņas ir izrietošas no tā," skaidroja premjers.
Tāpat viņš informēja, ka ārlietu ministra amats piedāvāts līdzšinējam Saeimas Ārlietu komisijas vadītājam Rihardam Kolam (NA), kurš, Kariņa vārdiem, būs spējīgs no pirmās dienas ieiet ministra lomā, kas būs zināma priekšrocība.
Premjers ar AS un NA par šiem nosacījumiem runās ceturtdien, 10. augustā.
Ja esošie partneri tiem nepiekritīs, Kariņš informēs Valsts prezidentu un tiks veidota jauna valdība ar JV, ZZS un "Progresīvajiem". Arī šīs valdības vadītājs būtu Kariņš.
Rinkēvičs žurnālistiem sacīja, ka viņš pieņēmis zināšanai Kariņa sniegto informāciju. Viņš atkārtoja, ka skaidru rezultātu politisko spēku sarunās sagaida augusta vidū vai beigās.
"Delfi" jau vēstīja, ka plaisa esošajā koalīcijā pastiprinājās pēc Valsts prezidenta vēlēšanām.
Saeima par nākamo Valsts prezidentu ievēlēja premjera partijas "Jaunā vienotība" (JV) virzīto kandidātu, ilggadējo ārlietu ministru Rinkēviču, taču viņš tika ievēlēts ar opozīcijā esošo Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un "Progresīvo" balsīm un nesaņemot nekādu koalīcijas partneru "Apvienotā saraksta" (AS) un Nacionālās apvienības (NA) atbalstu.
Prezidenta vēlēšanu iznākums politikas kuluāros radīja vispārēju pārliecību, ka valdībā gaidāmas pārmaiņas – vai nu paplašināsies esošās koalīcijas sastāvs vai pilnībā mainīsies valdība.
Drīz pēc Valsts prezidenta vēlēšanām Kariņš pauda nepieciešamību sākt sarunas par iespējamu koalīcijas paplašināšanu, piedāvājot diskutēt par iespēju esošajiem politiskajiem spēkiem pievienojot arī ZZS un "Progresīvos". Premjers koalīcijas paplašināšanas nepieciešamību pamatoja ar vēlmi padarīt raitāku lēmumu pieņemšanas procesu, kam būtu plašāks politisks atbalsts nekā līdz šim.
Esošie partneri AS un NA neatsaucās Kariņa aicinājumam diskutēt par koalīcijas paplašināšanu, tāpēc premjers un viņa pārstāvētais politiskais spēks JV visu vasaru tikās ar opozīcijā esošajiem politiskajiem spēkiem – ZZS un "Progresīvajiem".
Sarunu dienaskārtībā bija Kariņa izvirzītās piecas jomas, kurās nepieciešamas reformas, proti, skolu tīkla un slimnīcu pakalpojumu tīkla sakārtošana, obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana, darbaspēka jautājumi, valsts kapitālsabiedrību daļu kotēšana birža un sociālie jautājumi, ar tiem saprotot arī tā dēvētās Stambulas konvencijas ratificēšanu.
Jūnija sākumā portāla "Delfi" rīcībā nonāca neoficiāla informācija par iespējamas jaunas koalīcijas izveidi, kurā ietilptu JV, ZZS un partija "Progresīvie".
Neoficiālā informācija liecināja, ka jaunās valdības vadītājs būtu līdzšinējais finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), bet Kariņš ieņemtu ārlietu ministra amatu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
