IZM sola austrumu pierobežas skolām reformā meklēt individuālus risinājumus

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas sēdē šodien skatīja Izglītības ministrijas virzītās skolu tīkla reformas Latgales situāciju un latgaliešu valodas mācīšanu skolās.

Izglītības ministrijas (IZM) un novadu pašvaldību pārstāvji bija vienisprātis, ka pašvaldībām vislabāk zināma kopējā situācija katrā novadā un katras skolas īpašā vieta un vērtība, līdz ar to gala lēmums par katras skolas reorganizāciju būtu jāatstāj pašvaldības ziņā.

IZM parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga un Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa aicināja izvērtēt iespēju slēgt skolu gadījumos, kad netālu no tās atrodas cita šī paša līmeņa skola, jo tādas valstij izmaksājot visdārgāk. Ministrija solīja meklēt individuālus risinājumus austrumu pierobežas skolām, neuzstājot uz reformā noteiktajiem skolēnu skaita kritērijiem. Pierobežā no 1. klases līdz 9. klasei netikšot noteikts skolēnu skaits klasēs, bet vidusskolā, 10.-12. klašu posmā skolēnu skaitam vajadzētu sasniegt 60 skolēnus, lai būtu iespēja nodrošināt padziļinātu interešu izglītību atbilstoši skolēnu interesēm un turpmākajai profesijai.

Ministrijas sagatavotajā prezentācijā tika uzsvērta skolēnu lasītprasmes pasliktināšanās skolās pēdējo gadu laikā, tomēr pārstāves atzina, ka šīs atpalicības cēloņi neesot dziļāk pētīti.

Tāpat tika vairākkārt uzsvērta ministrijas iecere vienādot izglītības kvalitāti visā Latvijas teritorijā, kamēr pašvaldību pārstāvju ieskatā nav iespējams vienādot to, kas veidojas būtiski atšķirīgos apstākļos.

Līvānu novada pašvaldības priekšsēdētājs Andris Vaivods uzsvēra, ka nedrīkst izjaukt pašvaldībā izveidojušos sistēmu, skolu tīklam nosakot tik vienkāršotu kritēriju kā skolēnu skaits klasē. Kā piemēru viņš minēja Rudzātu vidusskolu, kuras absolventi uzrāda labu zināšanu līmeni STEM jomā un bez grūtībām iestājas augstskolās, lai pēc tam atgrieztos novadā, strādātu uzņēmumos vai veidotu paši savus uzņēmumus. Vairāki Rudzātu vidusskolas skolotāji paši pabeiguši šo skolu, viņu dzīvesbiedri novadā izveidojuši uzņēmumus, skaidroja Vaivods. Likvidējot skolu, līdzšinējā sistēma tiks izjaukta un ģimenes būs spiestas pamest novadu, lai meklētu jaunu darbu un izglītības iespējas bērniem.

Vairāki sēdes dalībnieki, Latgales pašvaldību pārstāvji pauda līdzīgus viedokļus: skolām ir cieša saistība ar novada kopējo attīstību un biznesa vidi. Jādomā arī par to, kā skolu slēgšana ietekmēs pašvaldību un ģimeņu budžetus, bet ministrijas pieeja esot pārāk lineāra. Sēdes laikā tika norādīts, ka attālumu palielināšana starp izglītības iestādēm atkal radīs nepieciešamību pēc internātskolām.

Savukārt, apspriežot latgaliešu valodas apmācību skolās, IZM pārstāvji norādīja, ka viņuprāt, par šo jautājumu nepieciešama plaša diskusija, iesaistot skolu direktorus, vecākus un pašus skolēnus. Saskaņā ar ministrijas rīcībā esošo informāciju, interese par latgaliešu valodas apgūšanu neesot liela.

Balvu novada domes deputāts Aldis Bukšs informēja, ka Latgalē jau divus gadus 26 skolās latgaliešu valoda tiek mācīta divas stundas nedēļā interešu izglītības programmās.

Tikmēr advokāts, sabiedriskais darbinieks Agris Bitāns sacīja, ka latgaliešu valoda un latviešu valodas paveids, kā tāda iekļaujama skolu programmās atbilstoši Valsts valodas likumam un Latviešu vēsturisko zemju likumam, un Baltinavas vidusskolas direktors Imants Slišāns, kā arī Balvu novada pašvaldības priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs ("Latgales partija") pievienojās paustajam.

Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures skolotāju asociācijas vadītāja Veronika Dundure pastāstīja, ka jau 2013. gadā ir izstrādāts izglītības standarts latgaliešu rakstu valodas mācīšanai skolās. Skolotājiem vasarās regulāri notiek kursi, kuros māca ne tikai latgaliešu valodu, bet arī kultūras mantojumu. Ap 400 skolotāju ir sagatavoti, lai pasniegtu šo kursu, bet nepieciešams pastāvīgs finansējums no IZM.

Kā ziņots, atbilstoši IZM iecerei pierobežas pašvaldībās, kurām tiek noteikts īpašs statuss valsts drošības apsvērumu dēļ, skolas varēs saglabāt pat, ja netiks sasniegts kvantitatīvajiem kritērijiem atbilstošs skolēnu skaits, tomēr šīm skolām būs jānodrošina skolēniem tādas pašas kvalitatīvas izglītības iespējas kā citviet Latvijā.

Koncepts atsevišķai finanšu programmai varētu tikt izstrādāts līdz šī gada 31. decembrim.

Šobrīd nav zināms, uz kurām konkrēti pašvaldībām jaunā finanšu programma varētu attiekties.

Paredzēts, ka informatīvo ziņojumu par skolu tīklu reformu valdībā skatīs nākamnedēļ, 15.augustā.