Tagad lieta būs jāskata Administratīvai apgabaltiesai. Pašlaik izskatīšanas datums nav nozīmēts.
Iepriekš pirmās instances tiesa bija atstājusi spēkā Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmumu par licences anulēšanu.
Medijs akcentē, ka NEPLP "TV Rain" nosaucis par "draudu nacionālajai drošībai", balstoties vienā incidentā, kas pieminēts Valsts drošības dienesta vēstulē. Incidents saistīts ar bijušā kanāla darbinieka izteikumiem ēterā, kas tika atsaukts un izdzēsts, bet darbinieks – atlaists. Medijam nav skaidrs, kā "TV Rain" var apdraudēt nacionālo drošību, ņemot vērā pieņemtos mērus.
"Nav nepieciešama juridiskā izglītība, lai pamanītu pretrunas tiesas lēmumā. Tiesa norāda, ka izskata tikai "TV Rain" darbības periodu Latvijā – no 2022. gada jūlija. Tomēr tajā pašā lēmumā izskata notikumus, kas notika ar "TV Rain" 2017. gadā. Tas ir tikai viens piemērs, norāda medijs.
"TV Rain" ciena atbalstu, kas medijam sniegts no Latvijas pilsoniskās sabiedrības, vietējiem žurnālistiem un nevalstiskajām organizācijām, kas bija nobažījušies par notikušo un radīto precedentu.
"Regulatora pozīcija apdraud vārda brīvību. Savukārt nesenais NEPLP lēmums sodīt portālu "TVNET" pierāda šīs bažas. Apstrīdot tiesas lēmumu, mēs vēlamies tāpat izteikt atbalstu Latvijas pilsoniskajai sabiedrībai cīņā par vārda brīvību un neatkarīgu mediju aizsardzību demokrātiskā sabiedrībā, tostarp kara laikā," skaidro "TV Rain".
Kā ziņots, Administratīvā rajona tiesa 4.jūljiā noraidīja SIA "TV Rain" ("Doždj") pieteikumu, kurā lūgts atcelt NEPLP 6. decembra lēmumu par apraides atļaujas anulēšanu.
Tiesa norādīja, ka izteiksmes brīvību var ierobežot noteiktos gadījumos, piemēram, ja pārkāpj aizliegumu paust aicinājumu, kas apdraud valsts drošību vai sabiedrisko kārtību vai drošību. Tostarp Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26. panta pirmās daļas 7. punkts paredz programmas veidošanas ierobežojumu, proti, programmā nedrīkst ietvert aicinājumu, kas apdraud valsts drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību vai drošību.
Tiesa informē, ka NEPLP bija uzsākusi pret pieteicēju vairākus administratīvo pārkāpumu procesus. Šajā lietā centrālais pārkāpums saistīts ar 2022. gada 1. decembra raidījumu, kur "Doždj" žurnālists izplatīja informāciju par apstākļiem, kādos dzīvo Krievijas mobilizētās personas, kā arī minēja, ka daudziem karavīriem varēja palīdzēt ar aprīkojumu un vienkārši ar elementārām ērtībām frontē.
Tiesa norāda, ka jāņem vērā, ka Krievija gan ar starptautiskiem, gan Latvijas lēmumiem ir atzīta par agresorvalsti. Aicinājums atbalstīt agresorvalsts bruņotos spēkus apdraud Latvijas drošību, proti, Latvija ir Krievijas kaimiņvalsts, kas uzsākusi bruņotu konfliktu, iebrūkot citā neatkarīgā valstī Ukrainā. "Doždj" ir guvusi plašu atzinību kā Krievijas neatkarīgais medijs, tomēr tas ir tikai viens aspekts.
Tiesa uzsver, ka konkrētajā lietā runa ir par raidījumu, kurā izteikts aicinājums atbalstīt, arī materiāli Krievijas bruņotos spēkus, par ko Latvijā draud kriminālatbildība. Šādam izteikumam ir nozīme Latvijas ģeopolitiskajā un vēsturiskajā kontekstā.
Sniegtā informācija ir jāvērtē no Latvijas auditorijas skatu punkta – vai pieteicējas sniegtā informācija sader ar demokrātiskas valsts ideju, vārda brīvību un sabiedrības interesēm un šajā gadījumā atbilde ir noliedzoša, skaidro tiesā.
Vērtējumā, vai pārkāpums ir būtisks un tā dēļ anulējama licence, tiesa ņēma vērā, ka pret pieteicēju ir ierosinātas citas administratīvā pārkāpuma lietas. Proti, lieta par latviešu valodas celiņa nenodrošināšanu, par ko vēl norit tiesvedība. Vēl cita lieta – par to, ka pieteicēja raidījumos Krievijas armiju dēvēja par "mūsu armiju", kas varēja radīt priekšstatu, ka Krievijas bruņotie spēki ir vienoti ar Latvijas bruņotiem spēkiem; kā arī Krimas pussalas iezīmēšanas Krievijas Federācijas sastāvdaļā, kas ir nepatiesa informācija. Tādējādi tika sniegta neobjektīva un neprecīza informācija.
Šiem pārkāpumiem bija nozīme, veicot samērīguma izvērtējumu, tie summējas, tādēļ atļaujas anulēšana bija piemērotākais risinājums, atzīmē tiesā.
LETA jau vēstīja, ka sākotnēji tiesas sēdē, kas notika 13. jūnijā, pieteikuma autori aicināja lietu izskatīt slēgtā procedūrā, ko pamatoja ar lietas materiālos pieejamo decembra Valsts drošības dienesta (VDD) vēstuli, kurai noteikta ierobežota pieejamība. Tiesa šo prasību noraidīja, uzsverot, ka daļa vēstules jau izskanējusi publiskajā telpā, NEPLP atzinumā un arī VDD gada pārskatā.
Pamatojot savu pieteikumu, medija "TV Rain" pārstāvošā puse vairākkārt uzsvēra, ka padomes piemērotā apraides atļaujas anulēšana televīzijas programmai bijusi nesamērīgs sods. Cita starpā advokāte Osīte Ābola pauda, ka apraides anulēšana nav pietiekami pamatota un konstatētie pārkāpumi nesniedz pietiekamu pārliecību par apdraudējumu valsts drošībai, kā to saskata NEPLP.
Tāpat pieteikuma iesniedzēji tiesā pauda uzskatu, ka NEPLP lēmuma pieņemšanas procesā nepilnīgi interpretējusi savas vadlīnijas un to darījusi pārāk plaši, balstoties uz pieņēmumiem. Vienlaikus pausts, ka padomes lēmumā par apraides anulēšanu ņemts vērā arī tas, ka "TV Rain" par līdzīga veida pārkāpumiem sodīts arī Ukrainā. Advokātu ieskatā, citu valstu piemēri nav pietiekams pamats lēmumiem Latvijas teritorijā.
Komentējot latviešu valodas celiņa nenodrošināšanu "TV Rain" ēterā, kompānijas pārstāvji sacīja, ka ne šis, ne citi pārkāpumi nav bijuši ļaunprātīgi. Lielākoties tiem par pamatu bijušas tehniskas problēmas, un "TV Rain" darījis visu iespējamo, lai ievērotu likumu un normatīvo prasību īstenošanu.
Tāpat "TV Rain" pārstāvji sacīja, ka, lai arī netika nodrošināts valodas celiņš tiešraidēs, 40% kompānijas satura atkārtojumos pieejami subtitri latviešu valodā.
Attiecībā uz komunikācijas problēmām ar NEPLP "TV Rain" aizstāvji uzsvēra, ka NEPLP nav norādījusi, ka padomes sēdēs nepieciešams komunicēt latviski, tādēļ tulks tām netika prasīts. Saziņa ar kompāniju arī iepriekš notikusi krievu valodā, un tulka neesamība padomes sēdē bijusi pārpratums.
"TV Rain" pārstāvji tiesas sēdē pievērsa uzmanību mikroblogošanas vietnei "Twitter", kur saistībā ar apraides anulēšanu un konstatētajiem pārkāpumiem daudzkārt viedokļus pauduši medija redaktori, žurnālisti un citas iesaistītās puses, par ko pēc tam arī paustas atvainošanās.
Šajā kontekstā tiesas sēdē tika norādīts arī uz NEPLP priekšsēdētāja Ivara Āboliņa paustajiem viedokļiem "Twitter", kas izteikti desmit gadus atpakaļ. NEPLP tika pārmests, ka Āboliņam par izteikumiem piedots, kamēr "TV Rain" – sodīts.
Lietas pieteicēju ieskatā, NEPLP lēmums apdraud vārda brīvību un demokrātijas pamatprincipus. Tāpat advokāti apgalvoja, ka "TV Rain" nekad nav atbalstījis Krievijas karadarbību Ukrainā un lēmums par apraides atļaujas anulēšanu ir diskriminējošs.
Tikmēr NEPLP Monitoringa departamenta vadītāja Dita Remberga uzsvēra, ka "TV Rain", līdzīgi kā citiem medijiem, ir jāievēro likumā un normatīvajos aktos noteiktās normas, kuras kompānija ilgstoši un sistemātiski ignorējusi.
Cita starpā "TV Rain" ir piešķirta pārrobežu apraides atļauja, kas nosaka virkni specifisku prasību, tostarp latviešu valodas celiņa ieviešanu, lai Latvija nekļūtu par vietu, kur ārvalstu mediji reģistrē savus uzņēmumus un pārraida saturu, kas vietējam patērētājam nav pieejams. Šo prasību "TV Rain" nav spējis nodrošināt pusgadu. Remberga arī vairākkārt norādīja, ka skaņu celiņš nav tas pats, kas subtitri, un likumdevēja prasības ir jāievēro neatkarīgi no apstākļiem.
Saskaņā ar Rembergas teikto, "TV Rain" ir zinājis par ieviešamajām prasībām, kuras kompānija iekļāvusi arī savās iekšējās vadlīnijās. Turklāt, lai arī iepriekš starp NEPLP un "TV Rain" bijusi mutiska vienošanās, ka valodas celiņš tiks ieviests ar kavēšanos, tam bija atvēlēts aptuveni divu mēnešu periods, nevis pusgads un vairāk.
Tāpat Monitoringa departamenta vadītāja pauda, ka programmas, kurās konstatēti pārkāpumi, piemēram, Krievijas armijas dēvēšana par "mūsu armiju" vai Krimas attēlošana kā Krievijas daļa, pēcāk nerediģētas bijušas pieejamas arī atkārtojumos, kas liecinot par "TV Rain" attieksmi pret izdarītajiem pārkāpumiem.
Atbildot uz pārmetumiem par Āboliņa iepriekšējiem ierakstiem portālā "Twitter", Remberga sacīja, ka viedoklis tika pausts tad, kad Āboliņš vēl nebija NEPLP loceklis vai priekšsēdētājs, bet gan privātpersona. Viņa uzsvēra, ka šis aspekts lietas kontekstā nav izskatāms.
Remberga minēja, ka patlaban "TV Rain" mēģina nokļūt Latvijā retranslējamo programmu sarakstā, taču nespēj iesniegt nepieciešamos dokumentus, kam jau trīs reizes lūgti precizējumi. Arī šie apstākļi liecinot par programmas attieksmi attiecībā uz Latvijas mediju vidi.
Vienlaikus NEPLP pārstāve vairākkārt norādīja, ka padome ir neatkarīga organizācija, kas ir tiesīga lemt par mediju vidi Latvijā, tostarp apraižu piešķiršanu un anulēšanu, atbilstoši likuma prasībām. Padomes ieskatā, ja būtu bijis pietiekams pamatojums šaubām par NEPLP lēmumu, "TV Rain" to būtu pārsūdzējis pirms soda samaksāšanas 10 000 eiro apmērā.
Turklāt arī patlaban, kad "TV Rain" sācis translēšanu Nīderlandē, NEPLP rīcībā esošā informācija liecina, ka tiek pieļauti līdzīgi pārkāpumi, piemēram, Krievijas prezidentu saucot par "mūsu prezidentu".
Tāpat Remberga pauda, ka NEPLP lēmuma pieņemšanas procesā ņēmusi vērā visu pārkāpumu kopsummu, kā arī kompānijas attieksmi un VDD vēstuli. Ja vēstules nebūtu, Remberga pauda, ka lēmums, visticamāk, būtu nemainīgs, jo VDD aicinājums vērtēt situāciju ir nevis pamats apraides atļaujas anulēšanai, bet gan tikai viens no apstākļiem.
Tiesas sēdes debatēs "TV Rain" pārstāvji atzina, ka NEPLP ir tiesības anulēt apraides atļauju, taču "TV Rain" ieskatā konstatētajos pārkāpumos draudu valsts drošībai neesot. Turklāt kompānija atlaidusi darbinieku, kas tiešraidē paudis Krievijai labvēlīgu nostāju.
Pieteicēja ieskatā ar noteiktajiem sodiem un attiecīgu darbinieku atlaišanu būtu bijis gana, lai apraides atļauja netiktu anulēta, jo iespējamie apdraudējumi tika novērsti.
Tāpat "TV Rain" advokāti norādīja, ka NEPLP pirms apraides piešķiršanas esot zinājusi visus apstākļus par to, kas ir "TV Rain" un no kurienes medijs nāk, tādēļ padomei esot bijis jārēķinās ar iespējamiem riskiem.
Tikmēr Remberga uzsvēra, ka visiem Latvijā strādājošajiem medijiem ir jāpakļaujas normatīvajiem aktiem un tiem nav tiesību izplatīt maldinošu vai neprecīzu informāciju. Padomes ieskatā jebkurš aicinājums atbalstīt Krievijas armiju ir valsts drošības jautājums, par ko pienākas arī attiecīgs sods. Elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem Latvijā ir jādarbojas valsts sabiedrības interesēs, skaidroja NEPLP pārstāve.
Medijs NEPLP lēmumu pārsūdzēja 9. janvārī. Savukārt jaunu apraides atļauju 10. janvārī kanālam piešķīra Nīderlande. "Doždj" paziņoja, ka necentīsies atgūt Latvijas licenci, jo nav zināms, uz cik ilgu laiku izstiepsies tiesas process. Lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu raidīšanu kabeļtelevīzijā, saņemta Nīderlandes licence.
NEPLP lēmums anulēt apraides atļauju "Doždj" stājās spēkā naktī uz 8. decembri, kad "Doždj" bija jāpārtrauc raidīšana Latvijas teritorijā. Lēmums par apraides licences anulēšanu esot pieņemts saistībā ar draudiem valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai.
Lēmums esot pieņemts, vērtējot pārkāpumu kopumu – valsts valodas celiņa nenodrošināšana pārraidēm, Krimas attēlošana kartē kā daļa no Krievijas teritorijas, Krievijas armijas saukšana par "mūsu armiju", iespējama atbalsta paušana Krievijas armijai. Tāpat vērtēta no Valsts drošības dienesta (VDD) saņemtā informācija.
Vienlaikus pēc licences zaudēšanas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) neanulēja "Doždj" darbiniekiem izsniegtās nodarbinātības vīzas.
Tikmēr toreizējais Iekšlietu ministrs Kristaps Eklons (AP), izvērtējot VDD ierosinājumu, iekļāva tā dēvētajā melnajā sarakstā bijušo televīzijas kanāla "Doždj" raidījuma vadītāju Alekseju Korosteļevu, kurš pastāvīgi strādāja Gruzijā, bet pēc izteikumiem ēterā par atbalstu Krievijas armijas karavīriem tika atlaists.
"Doždj" darbību uz laiku pārtrauca 2022. gada marta sākumā pēc tam, kad Krievijas Valsts dome pieņēma likumu par "viltus ziņām". Līdz ar kanāla darbības apturēšanu tā galvenais redaktors un vairāki citi redakcijas darbinieki pameta Krieviju.
"Doždj" 18. jūlijā pakāpeniski atsāka darbu, strādājot tostarp no studijas Rīgā. Savukārt pēdējo reizi ēterā no studijas Rīgā telekanāls raidīja 3. augustā.
SIA "TV Rain" ir iesaistījusies vēl vienā tiesvedībā, tiesā apstrīdot NEPLP piešķirto sodu par latviešu valodas celiņa nenodrošināšanu. Tikmēr jau ir samaksāts 10 000 eiro sods, ko NEPLP kanālam bija piemērojis par okupētās Krimas iezīmēšanu Krievijas sastāvā un Krievijas armijas nosaukšanu par "mūsu armiju", aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.
Augusta sākumā pirmās instances tiesa noraidīja "TV Rain" prasību atcelt NEPLP uzlikto sodu par latviešu valodas celiņa nenodrošināšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
