Valdība vienojas par atbalstu vētrā cietušajiem – valsts segs 90% izmaksu  (13)

Ministru kabinets ceturtdien aptaujas kārtībā izskatīja divus ar negaisa seku likvidēšanu saistītus dokumentus.

Valdība atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ziņojumā ietvertos priekšlikumus negaisa seku novēršanai pašvaldībās.

Valdība vienojās, ka pašvaldība organizēs palīdzības sniegšanu, piešķirot atbalstu vienreizēja finansējuma vai remonta (atjaunošanas) darbu izpildes veidā, par mājokļiem (individuālās dzīvojamās mājas, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas), kuri ir cietuši šā gada 7. augusta vētras laikā un par kuriem apkopota informācija šajā ziņojumā noteiktā termiņā.

Atbalsts varēs tikt izmantots gan kā pagaidu risinājums ēkas sakārtošanai un pasargāšanai no bojāejas, gan arī lai atjaunotu iepriekšējo stāvokli. Individuālām dzīvojamām mājām paredzēts piešķirt vienreizēju atbalstu līdz 3000 eiro apmērā ar papildu nosacījumu, ka atbalsta apmērs nepārsniedz 20 eiro par vienu kvadrātmetru atjaunojamās platības;

Daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām paredzēts piešķirt vienreizēju atbalstu, kas nepārsniedz 20 eiro par vienu kvadrātmetru atjaunojamās platības.

Tāpat pašvaldības organizēs papildu konteineru izvietošanu būvniecības atkritumu savākšanai un apsaimniekošanai, sedzot atkritumu apsaimniekošanas un apglabāšanas izdevumus.

Pašvaldības dome varēs arī pieņemt lēmumu par vienreizēja atbalsta piešķiršanu krīzes situācijā.

Pēc valdības lēmuma pašvaldības tiks aicinātas piecu darba dienu laikā pabeigt apkopot informāciju, tostarp provizoriskās izmaksas par savā teritorijā esošajiem vētras bojātajiem īpašumiem un būvniecības atkritumu apsaimniekošanas un apglabāšanas apjomiem.

Atbalstīts tika Finanšu ministrijas (FM) virzītais priekšlikums veikt grozījumus noteikumos "Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas". Ar izmaiņām noteikts, ka pašvaldība līdzekļus var pieprasīt to pašvaldības izdevumu kompensēšanai, kas izmaksāti atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem vai lielu stihisku nelaimju gadījumā ar pašvaldības domes lēmumu.

Noteikumu izmaiņas paredz, ka pašvaldība pieprasījumā minētajam infrastruktūras objektam nodrošina līdzfinansējumu ne mazāk kā 50% apmērā. Lielu stihisku nelaimju gadījumā, ja radīto zaudējumu apmērs pārsniedz 2% no pašvaldības plānotajiem budžeta izdevumiem kārtējā gadā, Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par citu pašvaldības līdzfinansējuma apmēru ne mazāk kā 10% apmērā.

Respektīvi, valsts varētu uzņemties līdz 90% izdevumu, tādējādi nodrošinot lielāku finansiālo atbalstu tām pašvaldībām, kuru teritorijās negaiss ir nodarījis lielākos postījumus.

Ministru kabinets lemjot par līdzfinansējuma apmēru katru gadījumu izvērtēs atsevišķi atbilstoši atbildīgās ministrijas priekšlikumiem, ņemot vērā konkrētu liela stihisku nelaimju gadījumā radīto zaudējumu apmēru, atbilstoši samērīgumam un proporcionalitātei attiecībā uz pašvaldības plānotajiem budžeta izdevumiem kārtējā gadā.

VARAM atgādina, ka šā gada gada 7. augustā Latviju no dienvidrietumiem šķērsoja aukstā gaisa fronte, līdz ar to siltajā un mitrajā gaisa masā veidojās spēcīgi negaisa mākoņi, kas sev līdzi nesa ekstremāli stipras lietusgāzes, krasas vēja brāzmas un lielgraudu krusu.

Sākotnēji negaiss skāra Kurzemi, Zemgali un valsts centrālo daļu, īpaši smagus postījumus nodarot Dobeles novadā, bet vakarā negaiss skāra Latvijas austrumu daļu. Vējš bija brāzmains visā valstī, bet pērkona negaisa laikā dažviet brāzmas sasniedza pat ļoti stipras vētras vai viesuļvētras spēku – visstiprākās brāzmas tika reģistrētas Dobeles novērojumu stacijā – 33 metri sekundē, bet Madonas novērojumu stacijā vējš pastiprinājās līdz 30 metriem sekundē.

Negaiss daudzviet Latvijā radīja postījumus – vējš lauza kokus un to zarus, tika norauti vai bojāti dzīvojamo, tostarp daudzdzīvokļu māju jumti, lietusgāzes appludināja ielas, lielgraudu krusa nodarīja bojājumus gan automašīnām, gan ēkām, kā arī cieta cilvēki, izraisot lielu stihisku nelaimi.