AS un NA sasauc īpašu preses konferenci; nostāju par Kariņa piedāvājumu neatklāj  (16)

Piektdien koalīcijas pārstāvji tiekas Ministru kabinetā, lai pārrunātu Kariņa piedāvājumu koalīcijas darba dinamisma panākšanai.

Piektdien īpaši sasauktā preses konferencē AS un NA pārstāvji neatklāja savu pozīciju gaidāmajās sarunās ar premjeru, bet uzsvēra nepieciešamību pildīt valdības rīcības plānā ietvertos uzdevumus.

AS un NA ir gatavas turpināt darbu esošās koalīcijas ietvarā.

Aicināti atklāt pozīciju pirms sarunām ar Kariņu, Saeimas spīkers Edvards Smiltēns (AS) atbildēja lakoniski – pēc tikšanās ar premjeru.

Smiltēns uzsvēra, ka viņš šodien vēlas skaidri izrunāties ar Kariņu, lai pieliktu punktu neskaidrībām.

Smiltēns bija paņēmis līdzi Kariņa valdības deklarāciju un rīcības plānu, uzsverot, ka šajā plānā ir konkrēti datumi un darbi, kas jāpaveic.

"Mēs esam gatavi strādāt. Katrs no ministriem dienu no dienas risina šīs problēmas. Trīs frakciju koalīcija ir optimālākā nacionālās drošības interesēm. Trīs mēnešu laikā izskanējušās prioritātes ir šajā valdības deklarācijā. Es šodien eju iekšā [pie Kariņa], lai ieviestu skaidrību," uzsvēra Smiltēns un pauda cerību, ka tiks izbeigts "politisko spēļu riņķa dancis".

Savukārt deputāts Jānis Dombrava (NA) atgādināja par iepriekšējā Valsts prezidenta Egila Levita un Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča norādītājam problēmām valstī, kas būtu jārisina.

Dombrava uzsvēra, ka NA šodienas sarunās aicinās "Jauno Vienotību" izbeigt ultimātus un turpināt strādāt.

"Delfi" jau vēstīja, ka Kariņš iepriekš rosināja saglabāt esošo koalīciju, ko veido "Jaunā Vienotība", Nacionālā apvienība (NA) un "Apvienotais saraksts" (AS), bet ar nosacījumu, ka tiktu nomainīti ministri Ekonomikas, Ārlietu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijās, trešdien, 9. augustā, preses konferencē pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču pavēstīja Kariņš.

Kariņš atgādināja, ka viņš jau ilgāku laiku argumentējis par nepieciešamību padarīt valdības darbu dinamiskāku, kam būtu plašs atbalsts ne tikai Saeimā, bet arī sabiedrībā. Tāpēc viņš rosināja paplašināt esošo koalīciju – "Jaunajai Vienotībai", AS un NA pievienojoties ZZS un "Progresīvajiem".

"No pirmās dienas līdz šai dienai esmu saskāries ar pretestību – NA kategoriski atsakās sadarboties ar "Progresīvajiem", bet AS – ar ZZS, šādā veidā liedzot panākt plašāku koalīciju," secināja Kariņš.

Ministru prezidents piedāvāja AS un NA nosacījumus, uz kādiem var mēģināt "iegūt dinamiskumu" – parakstīt memorandu par piecu jautājumu risināšu līdz šā gada beigām, proti, slimnīcu un skolu tīkla sakārtošana, darbaspēka problēmu risināšana, kapitāla tirgus attīstība un, pieņemto budžetu, atteikties no ministriju individuālajām prioritātēm, bet vienoties tikai par valdības prioritātēm – drošību un aizsardzību, veselības aprūpe un izglītība.

Tāpat viņš norādīja, ka gadījumā, ja darbu turpinātu esošā koalīcija, būtu nepieciešams mainīt valdības sastāvu un atsevišķas atbildības jomas.

Kariņš rosina AS uzņemties politisko atbildību par Ekonomikas ministriju, ko patlaban vada Ilze Indriksone (NA), NA – par Ārlietu ministriju, savukārt JV – par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, ko patlaban vada Māris Sprindžuks (AS).

Tāpat Kariņš rosina, ka Saeimā Nacionālās drošības komisija pārietu JV atbildībā – komisiju patlaban vada Jānis Dombrava (NA).

Ministriju politiskās pārraudzības maiņu Kariņš pamatoja ar vēlmi, lai Ekonomikas ministrija nonāktu AS atbildības sfērā.

Tāpat viņš informēja, ka ārlietu ministra amats piedāvāts līdzšinējam Saeimas Ārlietu komisijas vadītājam Rihardam Kolam (NA), kurš, Kariņa vārdiem, būs spējīgs no pirmās dienas ieiet ministra lomā, kas būs zināma priekšrocība.