Kariņš vēl nedemisionēs – veidos jaunu koalīciju ar 'Progresīvajiem' un ZZS  (98)

Piektdien, 11. augustā, pēc tikšanās ar "Apvienotā saraksta" (AS) un Nacionālās apvienības (NA) pārstāvjiem, Kariņš informēja, ka viņš bija gatavs turpināt darbu ar esošajiem koalīcijas partneriem ja vien tie būtu piekrituši parakstīt saprašanās memorandu par steidzami veicamajiem darbiem. Šajā jautājumā partneriem neesot bijušas pretrunas – visi piekrituši.

Savukārt AS un NA nesot piekrituši Kariņa otrajam priekšlikumam par atsevišķu ministru nomaiņu.

"Man neatliek nekas cits kā konstatēt, ka, lai atgūtu dinamismu, sākšu darbu, veidojot citu koalīciju," pauda Kariņš, piebilstot, ka uzrunātas tiks ZZS un "Progresīvie", kā arī citi politiskie spēki, tostarp AS un NA. Kariņš atkārtoti uzsvēra nepieciešamību veidot plašu koalīciju.

"Mūsu valsts ir izdevusies valsts. Mēs dzīvojam brīvībā, varam domāt par mūsu attīstību, neuztraukties par to, vai mūsu valsts ir drošībā. Man beidzot ir skaidrs, ka partneri nepiekrīt manam piedāvājumam. Paldies viņiem par visu līdz šim. Pievērsīšu savu laiku un enerģiju, lai veidotu alternatīvu valdību," paziņoja premjers.

Kariņš atzina, ka pēc šodienas paziņojuma viņš neatkāpsies no amata, bet turpinās pildīt premjera pienākumus, paralēli vadot nākamās koalīcijas sarunas.

Viņš pieļāva iespēju turpināt vadīt arī nākamo valdību, tādējādi atspēkojot iepriekš izskanējušo informāciju, ka jaunās valdības vadītājs varētu būt finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), bet Kariņš kļūtu pa ārlietu ministru.

"Delfi" jau vēstīja, ka Kariņš iepriekš rosināja saglabāt esošo koalīciju, ko veido JV, NA un AS, bet ar nosacījumu, ka tiktu nomainīti ministri Ekonomikas, Ārlietu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijās, trešdien, 9. augustā, preses konferencē pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču pavēstīja Kariņš.

Kariņš atgādināja, ka viņš jau ilgāku laiku argumentējis par nepieciešamību padarīt valdības darbu dinamiskāku, kam būtu plašs atbalsts ne tikai Saeimā, bet arī sabiedrībā. Tāpēc viņš rosināja paplašināt esošo koalīciju – "Jaunajai Vienotībai", AS un NA pievienojoties ZZS un "Progresīvajiem".

"No pirmās dienas līdz šai dienai esmu saskāries ar pretestību – NA kategoriski atsakās sadarboties ar "Progresīvajiem", bet AS – ar ZZS, šādā veidā liedzot panākt plašāku koalīciju," secināja Kariņš.

Ministru prezidents piedāvāja AS un NA nosacījumus, uz kādiem var mēģināt "iegūt dinamiskumu" – parakstīt memorandu par piecu jautājumu risināšu līdz šā gada beigām, proti, slimnīcu un skolu tīkla sakārtošana, darbaspēka problēmu risināšana, kapitāla tirgus attīstība un, pieņemto budžetu, atteikties no ministriju individuālajām prioritātēm, bet vienoties tikai par valdības prioritātēm – drošību un aizsardzību, veselības aprūpe un izglītība.

Tāpat viņš norādīja, ka gadījumā, ja darbu turpinātu esošā koalīcija, būtu nepieciešams mainīt valdības sastāvu un atsevišķas atbildības jomas.

Kariņš rosināja AS uzņemties politisko atbildību par Ekonomikas ministriju, ko patlaban vada Ilze Indriksone (NA), NA – par Ārlietu ministriju, savukārt JV – par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, ko patlaban vada Māris Sprindžuks (AS).

Tāpat Kariņš rosināja, ka Saeimā Nacionālās drošības komisija pārietu JV atbildībā – komisiju patlaban vada Jānis Dombrava (NA).

Ministriju politiskās pārraudzības maiņu Kariņš pamatoja ar vēlmi, lai Ekonomikas ministrija nonāktu AS atbildības sfērā.

Tāpat viņš informēja, ka ārlietu ministra amats piedāvāts līdzšinējam Saeimas Ārlietu komisijas vadītājam Rihardam Kolam (NA), kurš, Kariņa vārdiem, būs spējīgs no pirmās dienas ieiet ministra lomā, kas būs zināma priekšrocība.

Politiskie spēki AS un NA neatbalstīja Kariņa priekšlikumus un piektdien, 11. augustā, Ministru prezidentam rosināja jaunu pieeju ministru nomaiņā, proti, pēc konkrēta laika mainīt jebkuru ministru, ja tas nav paveicis konkrētus darbus, tomēr, pēc koalīcijas partneru vārdiem, Kariņš šo informāciju uzklausījis, pateicies un pametis apspriedi.