Lai gan Finanšu ministrija (FM) secinājusi, ka "Rīgas satiksme" pašlaik plānotā negatīvā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci 2024. gadā un 2025. gadā vairāk nekā četras reizes pārsniedz atļauto robežu, pašvaldības uzņēmums pagaidām plānotās investīcijas nepārskatīs, bet trūkstošos miljonus meklēs citos avotos, "Delfi" skaidroja uzņēmumā.
Jau vēstīts, ka 2023. gada budžeta un vidēja termiņa budžeta likums paredz, ka vispārējās valdības sektorā iekļautās pašvaldību kapitālsabiedrības, kuru starpā ir arī "Rīgas satiksme", negatīvā ietekme uz budžeta bilanci 2024. un 2025. gadā drīkst pārsniegt piecus miljonus eiro, ja ir saņemta Ministru kabineta piekrišana.
Spēkā esošais likums paredz, ka "Rīgas satiksmes" saimnieciskās un finanšu darbības ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci 2024. un 2025. gadam būs attiecīgi 400 000 eiro un 11,2 miljoni eiro.
Tomēr šā gada 28. jūlijā FM tika informēta, ka "Rīgas satiksmes" aktualizētā fiskālā ietekme uz budžetu nākamgad ir 21,7 miljoni eiro, bet 2025. gadā – 22,8 miljoni eiro. Attiecīgi negatīvās ietekmes palielinājums 2024. gadam veido 21,3 miljonus eiro un 2025. gadam – 11,6 miljonus eiro.
FM konstatējis, ka pārsniegums ir radies nevis ārēju iepriekš neparedzētu apstākļu rezultātā, bet gan investīciju plāna paplašināšanas rezultātā.
Kā "Delfi" skaidro "Rīgas satiksmē", 2022. gada nogalē tika aktualizēta "Rīgas satiksmes" vidēja termiņa stratēģija, kurā ietverti Rīgas domes mērķiem sabiedriskā transporta dekarbonizāciju un pāreju sabiedriskā transporta pakalpojuma nodrošināšanu ar videi draudzīgiem transportlīdzekļiem.
Visi Finanšu ministrijai iesniegtie projekti ir plānoti jau pirms vairākiem gadiem, kā viens no piemēriem ir "Rīgas satiksmes" 2. trolejbusa parka ražošanas ēka, kuras pārbūves projekts medijiem tika prezentēts jau 2021. gada pavasarī.
"Infrastruktūras atjaunošana ir desmitiem gadu ilgs atlikto investīciju apjoms. Svarīgi piebilst, ka bez atjaunošanas esošā infrastruktūra nolietojās straujāk un tās uzturēšana kļūst dārgāka. Tāpat neatjaunojot esošo infrastruktūru nākotnē nevarēsim iegādāties jaunu transportu," skaidro uzņēmuma pārstāve Baiba Bartaševiča-Feldmane.
Uzņēmums plāno turpināt sarunas ar Rīgas domi par finansējuma avotiem, lai nodrošinātu plānoto investīciju apjomu.
"Rīgas satiksme" sola, ka situācija nekādā veidā neietekmēs sabiedriskā transporta biļešu cenas, savukārt iepriekšējos gados neveiktās investīcijas jau patlaban atstāj ietekmi uz pasažieru pakalpojuma kvalitāti, tāpēc, turpinot neieguldīt, pasažieru kvalitāte nākotnē var tikt ietekmēta.
Jau vēstīts, ka Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija 88,717 miljoni eiro, kas ir par 9,5% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, taču kompānijas peļņa samazinājās 15,9 reizes un bija 123 341 eiro.
"Rīgas satiksme" nodrošina pasažieru pārvadājumus ar autobusiem, tramvajiem un trolejbusiem Rīgā, kā arī apsaimnieko autostāvvietas pilsētas ielu malās. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Rīgas dome. "Rīgas satiksmei" pieder kapitāldaļas kompānijās SIA "Rīgas karte" (51%) un SIA "Rīgas acs" (100%).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
