Kariņš iekrampējies varā, koalīcija – stagnējoša, valdību izveidos ātri. Eksperti par aktuālo  (11)

Tikmēr Rīgas Stradiņa universitātes lektore, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle uzskata, ka jaunā koalīcija un valdība, kurā ietilptu "Jaunā vienotība" (JV), kā arī Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un "Progresīvie", varētu būt izveidojama diezgan īsā laikā.

Rajevskis sacīja: "Viņš ir ļoti iekrampējies varā un gaužām savdabīgi rīkojas. Nu ja tev kaut kas neder koalīcijā, tad demisionē un sāc jaunas koalīcijas veidošanu. Bet te situācija, kad tu stāsti, ka mēs strādāsim, valdība strādās, lai gan nav savstarpējās saprašanās, turklāt paralēli tiek veidota jauna koalīcija".

Pēc piektdienas paziņojuma, ka Kariņš sāks sarunas par jaunas koalīcijas un valdības veidošanu, eksperts uzskata, ka politiķim ir vairāki apdraudējumi. Pirmkārt, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs varētu viņu nenominēt premjera amatā. Otrkārt, pati "Vienotība" varētu negribēt, ka viņš turpina šo darbu, jo partijā ir arī citi kandidāti, kas būtu ieinteresēti kļūt par premjeru. Turklāt nevarētu teikt, ka Kariņa darbības rezultātā "Vienotības" tēls sabiedrības acīs patlaban uzlabojas.

Vaicāts vai "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA) tagad pieprasīs Kariņa demisiju vai tomēr piedalīsies jaunās koalīcijas veidošanas sarunās, eksperts atbildēja, ka viņa ieskatā šiem politiskajiem spēkiem ir izdevīga Kariņa "agonija", šie politiskie spēki ļaus viņam agonēt un paskatīsies no malas, kā Kariņš pats sevi politiski iznīcina un savu vēlētāju acīs iedragā "Vienotības" kā prognozējama un saprātīga spēka tēlu.

Rozenvalds pauda, ka līdzšinējā valdības koalīcija bija stagnējoša un nedinamiska, neradot sajūtu, ka virzīsimies uz priekšu. Viņš uzskata, ka šobrīd pēc iespējas ātrāk jāveido jaunā valdība un koalīcija, un, ņemot vērā, ka sarunas un darbs divarpus mēnešu garumā tomēr notika, tas varētu būt diezgan ātrs process.

"Skaidrs, ka [Ministru prezidenta Krišjāņa] Kariņa (JV) sākotnējais kaķa Leopolda aicinājums – sanāksim kopā, risināsim un dzīvosim draudzīgi – nav izdevies. Situācija skaidri noskaidrojas vai nu ar Nacionālo apvienību un "Apvienoto sarakstu" vai Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un "Progresīvajiem"," sacīja Rozenvalds.

Pēc viņa paustā, šobrīd Kariņam jāizvēlas starp slikto un ļoti slikto pusi, proti, starp līdzšinējo, stagnējošo koalīciju vai jauno. Turklāt liela nozīme esot arī jautājumiem saistībā ar Stambulas konvencijas ratifikāciju, kas esot viens no svarīgākajiem Kariņa mērķiem. "Redzēsim, vai tas būs kāds grūdiens uz priekšu," sacīja Rozenvalds.

Vienlaikus politologs uzskata, ka jaunajai koalīcijai varētu rasties arī tehniskas problēmas, jo tā savākusi maz balsu, turklāt nav skaidrs, kāda būs tās situācija Saeimas komisijās, proti, cik komisijās būs stabila iespēja ietekmēt lēmumus un kur mazāk iespēju. Tomēr, Rozenvalda vērtējumā, ir cerība, ka "Progresīvie" ieviesīs lielāku dinamiku koalīcijā, jo viņiem ir svaigākas idejas, nekā tas bijis iepriekš.

Politoloģe Lelde Metla-Rozentāle norāda, ka jaunā koalīcija varētu tikt izveidota ātri, jo šajā gadījumā, jaunajiem koalīcijas partneriem ir svarīgi pierādīt, ka viņi ir gatavi strādāt citādi jeb dinamiskāk.

"Viņi vēlēsies parādīt, ka viņi ir spējīgi sadarboties labāk, jo, ja gadījumā valdības izveide ieilgs, tad sāksies sarunas par to, kas tad ir citādi un kāda atšķirība ir starp jauno potenciālo valdību un nu jau kritušo," norāda politoloģe, papildinot, ka Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) iepriekš izvirzītais ultimāts bijusi sava veida pārbaude koalīcijas partneriem, proti, vai tie ir spējīgi strādāt elastīgāk un vai spējīgi pieņemt sev ne visai patīkamus lēmumus.

Viņa norāda, ka līdz šim esošā koalīcija jau no paša sākuma vēlējās turēties pie savas pozīcijas, līdz ar ko nebija iespējama darba dinamika. Premjers esot piedāvājis partijām paplašināt koalīciju, kā arī vēlāk nedaudz citādi pārdalīt darāmos darbus, bet partneri Kariņa piedāvājumu abas reizes noraidījuši, līdz ar ko šāds darbs droši vien turpmāk nebija iespējams.

Metla-Rozentāle uzsver, ka no palikšanas opozīcijā lielākie zaudētāji visdrīzāk būs "Apvienotais saraksts" (AS), nevis Nacionālā apvienība (NA).

"NA ir diezgan izteikts konservatīvs vēlētājs, kurš par viņiem stabili atdot balsis. Iespējams, ka šo partijas lēmumu vēlētāji uztvers kā nopietnu nostāju, kura balstās uz vērtībām un parāda, ka partijai ir stingrs mugurkauls," uzsver politoloģe, norādot, ka cita situācija būs ar AS, jo viņu vēlētājs sagaida darbus, nevis vērtības, līdz ar ko viņu velētājs var nesaprast AS izvēli palikt opozīcijā.

Jau vēstīts, ka Ministru prezidents Kariņš piektdien paziņoja, ka sāks sarunas par jaunas koalīcijas un valdības veidošanu.

Sarunas notiks arī ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un "Progresīvajiem". Tāpat Kariņš apstiprinoši atbildēja uz jautājumu, ka uz sarunām par dalību jaunajā valdībā aicinās arī pašreizējās valdības partnerus AS un NA.

Kariņš reizē norādīja, ka tagad nedemisionēs, jo netaisās "mest plinti krūmos", kā daži sagaidot.

Kā ziņots, lai valdība strādātu dinamiskāk, Kariņš rosināja NA politiķim Rihardam Kolam ieņemt ārlietu ministra amatu, AS pārņemt Ekonomikas ministrijas un JV – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadību. Tāpat JV no NA būtu pārņēmusi Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja amatu.

AS un NA šo piedāvājumu noraidīja.

Premjers jau iepriekš tika izteicies, ka vēlas koalīcijas paplašināšanu, lai panāktu raitāku darbu skolu tīkla sakārtošanā, veselības aprūpes situācijas uzlabošanā, darbaspēka jautājumos, valsts kapitālsabiedrību virzīšanā uz biržu un sociālajos jautājumos, proti, nepieciešama Stambulas konvencijas ratifikācija "kā simbolisks, bet dziļi nozīmīgs Saeimas žests" un Satversmes tiesas lēmuma izpilde, kas saistās ar kopdzīves regulējumu.

Līdz šim valdošajā koalīcijā strādāja JV, NA un AS, taču pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās koalīcijas partijas nespēja vienoties par atbalstu vienam kandidātam, Ministru prezidents Kariņš sāka sarunas par iespējamu koalīcijas paplašināšanu ar ZZS un "Progresīvajiem", kam gan NA un AS iebilda.