No sestdienas, 12. augusta, Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektora pienākumus uz laiku uzdots pildīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniekam vides aizsardzības jautājumos Andrim Ķēniņam, portālu "Delfi" informēja VARAM.
Ķēniņš pienākumus pildīs līdz brīdim, kad atklāta konkursa ceļā tiks izraudzīts jauns VVD ģenerāldirektors.
Līdzšinējā VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga izbeidza darba attiecības uz abpusējas vienošanās pamata.
Kā aģentūrai LETA skaidroja Baklāne-Ansberga, vienošanās parakstīta jūlijā. Tā notikusi pēc ministra Māra Sprindžuka (AS) iniciatīvas, pamatojoties uz pušu atšķirīgo izpratni par iestāžu kompetencēm un pārmaiņu ieviešanas procesiem.
VVD "facebook" lapā bijusī VVD vadītāja norāda, ka ar lepnumu atskatās uz mazliet vairāk nekā četru gadu laikā kopīgi paveikto darbu VVD attīstībā. "Esam pārliecinoši iekļuvuši starp valsts pārvaldes līderiem digitālās transformācijas jomā, kā arī ieguvuši iedzīvotāju un partneru atzinību par paveikti gan krīžu, gan ikdienas jautājumu risināšanā. Panākumu pamatā ir bijis smags darbs, drosmīgi lēmumi, skaidra virzība uz attīstības mērķiem, un tiesiskums kā kopīga vērtība," norāda Baklāne-Ansberga, pateicoties dienesta profesionāļu komandai.
Kā atzina Sprindžuks, VVD vadītāja maiņa bijusi viņa iniciatīva ar mērķi panākt būtiskas pārmaiņas dienesta darbā. Galvenais mērķis esot mainīt primitīvo "visu aizliegt" pieeju uz tādu, kas vērsta uz sadarbību un atbildības deleģēšanu pašvaldībām un iedzīvotājiem, palielinot paškontroli.
Viņa ieskatā nepieciešams uzlabot dialogu starp VARAM Vides departamentu un VVD, kā arī nepieciešams būtisks darbs, mainot tiesisko regulējumu.
Tāpat nepieciešams šajā jomā samazināt administratīvo slogu un fokusēties uz jautājumiem, kuros vides riksi ir lieli.
Veids, kā pašlaik tiek risināti vides jautājumi, ir nokalpojis, ir jauni izaicinājumi, ir zaļā kursa prasības, aprites ekonomika. Līdz ar to VVD darbs jāvirza uz sadarbību, veicinot pašvaldību, uzņēmēju un iedzīvotāju izpratni izvēlēties videi draudzīgākas tehnoloģijas. Nepieciešama arī virzība uz modernākiem kontroles modeļiem, nekā pašlaik, kad kontroli nodrošina inspektori un VVD ir nepietiekama kapacitāte, uzskata politiķis.
VARAM izsaka pateicību Baklānei-Ansbergai par ieguldīto darbu dienesta attīstībai, aizvadot amatā vairāk nekā četrus gadus.
VVD darbības jomas saistītas ar piesārņojuma kontroli, atkritumu apsaimniekošanas uzraudzību, depozīta sistēmu, gaisa piesārņojuma kontroli, un citām ar vidi saistītām funkcijām.
Baklāni-Ansbergu amatā 2019. gadā apstiprināja Ministru kabinets.
Viņa uzvarēja konkursā, kas tika izsludināts šim amatam. Baklānes-Ansbergas kandidatūru pēc uzvaras vakantā amata konkursā atbalstīja toreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).
Pūce un iepriekšējā VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova tā paša gada janvāri vienojās par darba attiecību pārtraukšanu.
Pūce sacīja, ka viņam bijusi tikšanās ar Koļegovu, kuras laikā pārrunāti visi jautājumi, kas saistīti ar Koļegovu personīgi un VVD pēdējo gadu laikā. Puses esot vienojušās – gan viņas, gan civildienesta interesēs būtu labāk, ja abi vienotos par darba attiecību izbeigšanu ar Koļegovu.
Savukārt pati Koļegova teica, ka veids, kā notika viņas atstādināšana no amata, nebija saprotams ne viņai, ne darbiniekiem. Pēc viņas teiktā, Pūce par pieņemto lēmumu komunicēja caur plašsaziņas līdzekļiem, nesarunājoties arī ar VVD kolektīvu.