Tautas Krustaceļš Aglonā - 1
Foto: Publicitātes attēli
“Ciešanas mūs tuvina Dievam, ar ciešanām mēs tiekam šķīstīti, mēs attīrām sevi, mēs stabilizējam savu ticību un arī dzīvi,” sacīja katoļu baznīcas Rēzeknes – Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis, uzrunājot klātesošos Tautas krusta ceļa aizsākumā Aglonā.

Bulis Tautas krusta ceļa meditācijās apcerēja Jēzus Kristus ciešanu saistību ar Latvijas un pasaules ikdienas realitāti un sabiedrībā aktuālajām problēmām – karu Ukrainā, mobingu, naidu, nule kā pārdzīvotajā postošajā vētrā cietušo postu un nepietiekamo atbalstu trūcīgajiem Latvijā.

Kā pirmdien ziņo Latvijas Televīzija, nedēļas pirmās darbadienas vakarā Vissvētākās jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkos Aglonā pulcējušies vairāki tūkstoši cilvēku.

Jau rakstīts, ka Tautas krustaceļa lūgšana tradicionāli pulcē kuplu ticīgo skaitu un parasti tā seko vakara svētajai misei, kas ievada svētkus, kas tiek svinēti 15. augustā. Šogad šajos svētkos paredzējis piedalīties prezidents Edgars Rinkēvičs, liecina viņa darba kārtība. Svēto misi svinēs Romas pāvesta sūtnis Baltijas valstīs arhibīskaps Petars Antuns Rajičs.

Uzrunājot sanākušos ticīgos, priesterus, Saeimas priekšsēdētāju, kā arī aizsardzības ministri, Bulis atgādināja svētā Pāvila teikto un katoliskās baznīcas katehismā minēto, ka kristieši "jauno dzīvi", ko saņēmuši no Kristus caur kristību un citiem sakramentiem, glabā "māla traukos" – savā trauslajā fiziskajā ķermenī.

Bulis akcentēja, ka, saņemot sakramentus, cilvēks saņem šo Kristus sniegto jauno dzīvi, taču tā var tikt vājināta un zaudēta grēka dēļ – "viena nepārdomāta, nepareiza izvēle un mēs krītam garīgi, morāli savā cilvēcībā, savā attieksmē pret līdzcilvēkiem", "grēks posta mūsu dvēseli, mūsu iekšējo pasauli".

Viņš sacīja, ka šī analoģija attiecināma arī uz cilvēka fizisko dzīvību, proti, "viens neveiksmīgs kritiens, autoavārija, slimība, dažu minūšu dabas katastrofa, un cilvēks zaudē veselību vai pat dzīvību, protams, arī materiālo labklājību".

"Šāda garīga, fiziska un materiāla posta sekas ir drausmīgas. Bieži garīgā posta sekas mijiedarbībā ar matērijas pasauli nes līdzi smagas sekas daudziem," teica garīdznieks.

"Karš Ukrainā, jauniešu bandas tepat Rīgā, mobings izglītības iestādēs un darbavietās, psiholoģiska un fiziska vardarbība, savstarpējs naids, tiesāšana, izsmiešana un agresija, noziedzīga dabas piesārņošana un kā rezultāts – anomālas klimata izmaiņas visā pasaulē. Arī Latvija šogad to pieredzēja... Tādos brīžos cilvēks jo īpaši apzinās savu niecību un jūtas kā puteklis dabas varenības priekšā," teica bīskaps.

Viņš akcentēja, ka mūsdienās cilvēks "maldīgi iedomājas, ka var visu, ka visu spēj un prot, ka ir pats, pats gudrākais, ka viņš ir tas, kurš noteiks likumus un dzimumus, kurš dabisko kārtību mainīs kā ienāk prātā, ka viņš ir tas, kurš noteiks, vai tūkstošiem citu cilvēku dzīvos vai mirs".

"Bet tad nāk viens mirklis, un cilvēks pēkšņi nostājas realitātes priekšā un ierauga patiesību par sevi, to, ka viņš nespēj uzveikt smagu slimību, nespēj pasargāt sevi un savus tuvos no briesmām, ka dabas katastrofas priekšā viņš ir bezspēcīgs," teica bīskaps.

Foto: Foto: Rihards Rasnacis

"Neskatoties uz šādu cilvēka grēcīgumu, garīgu un fizisku ievainojamību, Dievs nesavtīgi un bezgalīgi mīl katru no mums," teica Bulis, un aicināja lielāko Jaunavai Marijai veltīto svētku priekšvakarā "sekot Jēzum visgrūtākajā un sāpīgākajā, bet arī skaistākajā ceļā – Jēzus krusta ceļā", lūdzot Dievu dot spēku katram nest savas dzīves krustu, nesalūst zem tā, kā arī "gandarīt par savu lepnību Dieva un cilvēku priekšā, alkatību, nešķīstību, dusmām un skaudību naidu un agresivitāti".

Bulis aicināja aizlūgt un par savām ģimenēm, par sevi, "par citiem, par mūsu tautu, valsti, mieru pasaulē un Ukrainā. Par to, lai draudzēs būtu pietiekams skaits priesteru, kas veic pienākumus draudzē un aizlūdz par tautu".

Katrā no 14 apstāšanās vietām lūgšanā un apcerē uzmanība šogad tiek pievērsta kādai sabiedrībā aktuālai problēmai, piemēram, cilvēku egoismam un vecāku rūpju trūkumam par saviem bērniem, bērnu nāvei un tiem bērniem, kas "saulainas bērnības vietā piedzīvo kara šausmas", bērnu attieksmei pret saviem vecākiem.

Tāpat Bulis aicināja aizlūgt par tiem, kuri ir noguruši no kara šausmām, par tiem, kas cieš no tā, ka "pasaules varenie rīkojas tā, lai aita dzīva un vilks paēdis, bīstoties agresoram norādīt tā īsto vietu", "šausmīgajām spīdzināšanām, kas notiek visu acu priekšā (..) Ukrainā", uzsverot, ka Ukrainas kara upuriem un šai valstij "nepieciešams ziedot, ziedot un vēlreiz ziedot".

Tāpat Bulis Tautas krustaceļā atgādināja par vecajiem un pat visu aizmirstajiem sirmgalvjiem, kuri dzīvo pansionātos, kur dzīves apstākļi ir bez pienācīgās cilvēciskās cieņas, cilvēkiem, kurus viņu ķermeņu deformāciju dēļ "uzskata par otrās šķiras cilvēkiem".

Viņš atgādināja un aicināja lūgt par tiem, kuru "pensijas apjoms pārtikas veikalā ļauj viņiem aplūkot preces nevis tās pirkt", sakot, ka tie ir cilvēki, kuriem "no šīs pensijas vēl jānomaksā pasakaini elektrības rēķini, lai vadītāju pasakainās algas kļūtu vēl lielākas", tie ir tie, kuri vētrā, ugunsnelaimē palikuši bez mājas, bez ražas, bez visa, un kuri domā, kā vispār dzīvot tālāk un audzināt bērnus".

"Mums ir jāpiemin laukstrādnieki un par viņiem jāaizlūdz pēc pēdējā orkāna, pēc vētras, jo tā nolaupīja daudziem mājas un visu iedzīvi," aizlūgt skubināja garīdznieks.

Foto: Rihards Rasnacis

Jau ziņots, ka Krusta ceļš ir Romas katoļu baznīcas lūgšana, ko veido 14 stacijas jeb apstāšanās vietas, un kas ir veltīta Jēzus Kristus ciešanu un nāves apcerei.

Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki ir vieni no gada lielākajiem katoļu baznīcā Marijai veltītajiem svētkiem. Tie ir vissenākie Jaunavas Marijas godam veltītie svētki.

Tradicionāli Latvijā šie reliģiskie svētki visplašāk tiek svinēti Aglonas bazilikā, kurp katru gadu kājām dodas svētceļnieku grupas no Latvijas un citām valstīm. Aglonas bazilika ir kļuvusi par vienu no nozīmīgākajām svētvietām ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Aglonā pulcējas garīgā ceļa meklējumos esoši cilvēki no daudzām pasaules valstīm.

Ar valdības lēmumu šie svētki noteikti kā valsts nozīmes pasākums.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!