AS dalībai plašākā koalīcijā ar ZZS un 'Progresīvajiem' jāpārvar grūtības  (10)

Gan AS politiķi, gan politikas vērotāji norādījuši, ka Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) paziņojums par gaidāmo demisiju nozīmē, ka politiskais process valdības izveidē "sākas no sākuma". Tas nozīmē, ka AS neuztverot JV, ZZS un "Progresīvos" kā nākamās valdības kodolu.

Līdz ar to neoficiāli netiek izslēgta arī iespēja, ka opozīcijā var palikt arī ZZS vai "Progresīvie", tāpēc AS neesot jāsteidz pieņemt kādi lēmumi.

AS pārstāvji oficiāli akcentē, ka frakcijas iepriekšējais lēmums ir par dalību trīs partiju – JV, AS un Nacionālās apvienības (NA) – valdībā.

Kā svarīgs aspekts izskan, ka AS neietu tādā valdībā, kur viņiem tiktu piedāvāti nepieņemami nosacījumi. Tāpēc šobrīd izredzes strādāt valdībā un iespēja palikt opozīcijā tiek vērtēta kā "50:50".

Attiecībā uz sadarbību ar ZZS kā risināmas problēmas tiek minēta nepieņemamā retorika no atsevišķu šī spēka vadošu politiķu puses, "Lemberga faktors" un tas, ka abi politiskie spēki varētu gribēt atbildēt par pāris vienām un tām pašām jomām.

Tāpat izskan skepse par to, cik profesionāls būtu pienesums no "Progresīvajiem", kam turklāt ir ideoloģiskas domstarpības ar NA jeb politisko spēku, ar ko AS pēdējos mēnešos ieņem kopīgas pozīcijas un ir noskaņota turpināt konsultēties.

Kā ziņots, Ministru prezidents Kariņš pirmdien paziņoja, ka atkāpsies no premjera amata un vairs atkārtoti nepretendēs uz šo amatu. Kariņš ceturtdien Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam iesniegs dokumentu par valdības demisiju.

JV trešdien, 16.augustā, lems par savu premjerministra amata kandidātu.

Saeimā JV ir 26 deputātu vietas, ZZS – 16, bet "Progresīvajiem" – 10 mandāti, kas kopā iespējamās jaunās valdības tā dēvētajam kodolam dod 52 balsis jeb minimālu vairākumu.

AS ir 15 parlamentārieši un NA – 13 deputātu vietas.

Opozīcijas partijai "Stabilitātei" ir desmit mandāti un "Latvija pirmajā vietā" – astoņas vietas parlamentā. Tāpat Saeimā ir divi pie frakcijām nepiederoši deputāti.