Otrdien, 15. augustā, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Stirnienes Svētā Laurencija Romas katoļu baznīcā nolika ziedus pie bīskapa Boļeslava Sloskāna (1893–1981) piemiņas plāksnes, tādējādi godinot viņa dzīves un darba gājumu, portāls "Delfi" uzzināja Valsts prezidenta kancelejā.
"Iepazīstoties ar godināmā bīskapa Boļeslava Sloskāna dzīves un darba gājumu šeit, Stirnienē, viņa pasaules redzējumu un personības lielumu, nav šaubu par nepieciešamību bīskapu Sloskānu pieminēt un izcelt Latvijas un arī pasaules mērogā," atzīmējis prezidents.
"Būdams padomju terora upuris, izcietis mokas un spīdzināšanu, sabiedrībā dziļi cienīts starpkaru Latvijā un vēlāk arī trimdā, viņš spēja saglabāt dziļu cilvēcību un līdzcietību, iedvesmojot un vienojot cilvēkus ne tikai Latvijā, bet arī Baltkrievijā, Krievijā un Rietumeiropas valstīs. Tādēļ ir gandarījums, ka Svētais Krēsls ir novērtējis godināmā bīskapa Sloskāna dzīves izcilību," apmeklējot Stirnienes Svētā Laurencija Romas katoļu baznīcu, uzsvēris Rinkēvičs.
2004. gada 20. decembrī ar pāvesta Jāņa Pāvila II dekrētu "Decretum super heroicitate virtutum" tika atzīta bīskapa Sloskāna tikumu varonība, lai turpmāk viņu varētu saukt par godināmo.
Tikumu varonības atzīšana nozīmē, ka Svētais Krēsls novērtē Sloskāna dzīves izcilību (excellentia vitae) un uzskata to par atdarināšanas vērtu.
Tas ir pirmais posms ceļā uz bīskapa Sloskāna oficiālu pasludināšanu par svēto. Katoļu Baznīcas kārtība paredz, ka tam ir nepieciešami vēl divi sekojoši posmi – beatifikācija jeb atzīšana par svētīgo un kanonizācija jeb atzīšana par svēto.
Tādējādi bīskaps Sloskāns ir vienīgais latviešu izcelsmes bīskaps, kuram ir uzsākts beatifikācijas process. Bīskaps Sloskāns 1993. gada 10. oktobrī tika pārapbedīts Aglonas bazilikas kriptā.
Šā gada 25. un 26. augustā Stirnienē tiks atzīmēta bīskapa Sloskāna 130. dzimšanas diena.
Jau rakstīts, ka pirms 10 gadiem Rīgā tika atklāta bīskapa Sloskāna vārdā nosaukta iela. Tā atrodas Rīgas Katoļu ģimnāzijas teritorijā, O.Vācieša ielā 6, Zemgales priekšpilsētā, iepretim Cigoriņu ielai (ar piekļuvi no Torņakalna ielas).
Sloskāns bija profesors Rīgas Garīgajā seminārā un Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē, kas atradās Ojāra Vācieša ielā 6 blakus Cigoriņu ielai. Viņš pārcēlies uz dzīvi 1946. gada beigās Beļģijā, Skildē, kur vadījis latviešu Garīgo semināru.
Pēcāk viņš dzīvojis klosterī Luvenā, kur rūpējies par vietējo latviešu garīgo un materiālo labklājību, visu mūžu gan vārdos, gan darbos atgādinot, ka latviešu tauta var pastāvēt, saglabājot augstus morāles kritērijus un ētikas normas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
