Pērkona negaisi kļūs biežāki – pēc postošās vētras stiprinās LVĢMC kapacitāti  (2)

Centrs sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju ir veicis pagājušās nedēļas postošā negaisa analīzi, vērtējot pieņemtos lēmumus, kā arī analizējot dienestu sadarbības efektivitāti un operativitāti.

Klimata pārmaiņu ietekmē sagaidāms, ka pērkona negaisi Latvijā kļūs spēcīgāki un arī ļoti stipru nokrišņu gadījumu skaits pieaugs, līdz ar to nepieciešams arī būtiski stiprināt meteoroloģijas dienesta kapacitāti, pielāgojoties gaidāmajiem izaicinājumiem un attīstot spēju, operativitāti un savlaicīgumu brīdināt sabiedrību un dienestus par sevišķi bīstamām laika parādībām.

Centrs ir secinājis, ka ir nepieciešams atjaunot meteoroloģiskā radara sistēmu, kas ļauj operatīvi novērtēt pērkona negaisa mākoņu attīstību un bīstamo pavadošo laikā parādību iespējamību. Tāpat ir kritiski svarīgi nodrošināt Latvijai pielāgotu skaitliskā laika apstākļu prognožu modeļa izveidi, kā arī speciālistu kompetences paaugstināšanu šajā jomā.

LVĢMC atgādina, ka kopš gada sākuma portālā "data.gov.lv" ir pieejami meteoroloģiskie novērojumi operatīvajā režīmā, kas uzlabo pieejamību datiem un palielina tālākizmantošanas iespējas.

Savukārt, lai nodrošinātu sabiedrību un iestādes ar savlaicīgu, kvalitatīvu un vispusīgu informāciju par vides stāvokļa izmaiņām, ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu līdz 9,2 miljonu eiro ir plānots attīstīt valsts vides monitoringa un kontroles sistēmas darbību un īstenojot sistemātiskus, regulārus un mērķtiecīgus vides stāvokļa novērojumus un mērījumus.

Projekta īstenošanā LVĢMC kā sadarbības partneri piesaistīs Valsts vides dienestu (VVD), kas līdzdarbosies atmosfēras gaisa radioaktivitātes mērījumu nodrošināšanā, tostarp radiācijas monitoringa staciju sistēmas modernizācijā.

Programmas ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim plānots uzstādīt gaisa piesārņojuma uzraudzības sistēmas divās gaisa kvalitātes novērtēšanas un pārvaldības zonās, tiks veiktas investīcijas jaunās vai modernizētās katastrofu monitoringa, gatavības, brīdināšanas un reaģēšanas sistēmās attiecībā uz dabas katastrofām, nodrošināts klimata un vides monitorings.

Rezultātā projektu ietvaros tiks veikti ieguldījumi 58 vietās, lai izveidotu jaunas vai modernizētu esošās monitoringa vietas, kopumā sasniedzot – 242 vietas.

Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā ir aizvadīts viens no spēcīgākajiem pērkona negaisiem pēdējā desmitgadē, kas līdz ar ekstremāli stiprām vēja brāzmām, spēcīgiem nokrišņiem, kā arī lielgraudu krusu vietām nodarījis būtiskus zaudējumus.

Visvairāk vētrā cietis Dobeles un Tērvetes novadi. Vētras visvairāk postītajos novados jau pirmdien paviesojās vides ministrs Māris Sprindžuks (AS), kurš pēc vētras postījumu vietu apmeklējuma Dobelē un Tērvetē teica, ka tur skatam paveras šausmīgs un traģisks skats, jo postījumi ir milzīgi.

"Tā nav viena šaura josla. Plašākā reģionā vētra gāzusi kokus, rāvusi ēkām jumtus. Tāpat vietām ir nolīdzināti nenokultās labības lauki," redzēto raksturojis Sprindžuks. Viņš pieļāva, ka visiem no vētras un krusas cietušajiem palīdzēt nevarēs.