Ministru kabinets otrdien, 15. augustā, izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto ar 2024. gada budžetu saistīto informāciju, kas tostarp paredz, ka 2024. gada valsts budžeta bāzes izdevumi aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā jeb par 630,5 miljoniem eiro vairāk nekā šogad.
Valdība izskatīja FM sagatavotos ziņojumus par makroekonomisko rādītāju prognozēm, par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem, kā arī ziņojumu par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem.
Aizejošās valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka Ministru kabinets nelemj par nākamā gada budžetu, bet gan šodien skatītie ar budžetu saistītie jautājumi ir "pirmais nepieciešamais solis" budžeta virzībā.
Viņš atzina, ka FM sagatavotās makroekonomikas prognozes ļauj "piefiksēt, kur esam, un iedod rāmi", kādā nākamajai valdībai pieņemt valsts budžetu.
Arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) atzina, ka "šī ir īpaša situācija, kādā skatām budžetu, bet termiņi liek to darīt".
Valdībai 2024. gada budžets Saeimā jāiesniedz līdz 12. oktobrim.
2024. gada valsts budžeta bāzes izdevumi aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, kas ir par 630,5 miljoniem eiro vairāk nekā šogad, liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais ziņojums par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2024., 2025. un 2026. gada.
No ziņojuma izriet, ka valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024. gadam aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā un 2025. gadam 11,293 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar attiecīgā gada ietvaru izdevumi palielināti 630,5 miljonu eiro apmērā 2024. gadam un 666,7 miljonu eiro apmērā 2025. gadam.
Savukārt 2026. gadam izdevumi noteikti 10,606 miljardu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar ietvaru 2025. gadam samazināti 19,4 miljonu eiro apmērā.
FM ziņojumā teikts, ka izdevumi valsts pamatfunkciju īstenošanai 2024. gadam paredzēti 8,615 miljardu eiro apmērā, 2025. gadam – 8,635 miljardu eiro apmērā, bet 2026. gadam – 8,354 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar attiecīgā gada ietvaru izdevumi valsts pamatfunkciju īstenošanai palielināti 166 miljonu eiro apmērā 2024. gadam un 135,5 miljonu eiro apmērā 2025. gadam. Savukārt izdevumi valsts pamatfunkciju īstenošanai 2026. gadam salīdzinājumā ar ietvaru 2025. gadam samazināti 145,2 miljonu eiro apmērā.
Ministriju un neatkarīgo institūciju papildu finansējuma pieprasījumi 2024. gadam kopā veido 2,012 miljardus eiro. Tomēr FM sagatavotajā ziņojuma par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2024., 2025. un 2026. gadā teikts, ka 2024. gadā fiskālās telpas jeb papildus brīvie līdzekļi ir 148,4 miljoni eiro.
2025. gadā fiskālā telpa aplēsta 450,3 miljonu eiro apmērā, bet 2026. gadā – 684,3 miljonu eiro apmērā.
FM piebilst, ka saskaņā ar fiskālās politikas stratēģiju, ārpus fiskālās telpas ir iespējams finansēt vienreizējos no kara Ukrainā izrietošos valsts iekšējās un ārējās drošības pasākumus, atbalstu Ukrainai un tās civiliedzīvotājiem Latvijā, kā arī, nepieciešamības gadījumā – enerģijas cenu būtiskā pieauguma kompensāciju.
Tāpat kā iepriekšējos gados, ministrijas pārskatīja šā gada izdevumus, rodot iespēju 2024. gada budžetā novirzīt papildus 112 miljonus eiro, kas tiks ieguldīti aktuālo pasākumu īstenošanai.
FM makroekonomikas prognozes liecina, ka iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums salīdzināmās cenās 2023. gadā būs 1% 2024. gadā – 2,5%, bet 2025. gadā – 2,9% un 2026. gadā – 2,9%.
IKP pieaugums faktiskajās cenās 2023. gadā prognozēts 11%, 2024. gadā – 5,5%, 2025. gadā – 6,2% un 2026. – gadā 5,8%.
Nominālais IKP 2023. gadā lēsts 43,368 miljardu eiro apmērā, 2024. gadā – 45,75 miljardi eiro, 2025. gadā – 48,577 miljardi eiro, bet 2026. gadā – 51,375 miljardi eiro.
Patēriņa cenu izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu 2023. gadā prognozējamas 10%, 2024. gadā – 2,2%, 2025. gadā – 2,5% un 2026. gadā – 2,3%.
Nodarbinātības izmaiņas 2023. gadā 0,1% apmērā, 2024. gadā – 0%, 2025. gadā – 0,3% un 2026. gadā – 0,6%.
FM arī rosina valdību pieņemt zināšanai, ka vispārējās valdības budžeta bilance pie nemainīgas politikas tiek prognozēta 2024. gadā -1,016 miljardi eiro jeb -2,2% no IKP, 2025. gadā ir -640,2 miljoni eiro jeb -1,3% no IKP un 2026. gadā 71,2 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP.
Ministru kabineta sēdē tika izskatīta arī Fiskālo risku deklarācija un apstiprināta fiskālā nodrošinājuma rezerve 2024., 2025. un 2026. gadam - 0,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Rezerves apjoms ņemts vērā, nosakot fiskālo telpu 2024.-2026. gadam.
FM informēja par identificētiem paaugstinātiem riskiem, kas rodas no iespējamās VAS "Latvijas dzelzceļš" pārklasifikācijas vispārējās valdības sektorā un tam attiecīgi tiek izveidota nodrošinājuma rezerve.
Papildus fiskālā nodrošinājuma rezerve tiek veidota fiskālajam riskam, kas rodas no valsts aizdevumiem, kā arī atsevišķiem citiem riskiem ar zemu fiskālo ietekmi. FM norādīja, ka liela daļa fiskālo risku nerada pietiekami augstu apdraudējumu fiskālo rādītāju stabilitātei vidējā termiņā.
Tāpat valdība pieņēma lēmumu attiecībā uz Rīgas valstspilsētas pašvaldības kontrolēto kapitālsabiedrību SIA "Rīgas satiksme". Uzņēmuma pašlaik plānotā negatīvā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci 2024. gadā un 2025. gadā vairāk nekā četras reizes pārsniedz atļauto robežu, tāpēc valdība lēma, ka Rīgas domei jāpārskata investīciju plāns vai ieņēmumu apjoms.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
