Valsts kontrolieris Rolands Irklis
Foto: LETA
Atzīmējot simts gadus, kopš 1923. gada 16. augustā stājās spēkā Valsts kontroles (VK) likums, konferencē "100 gadi kontrolspēka" paredzēts atskatīties uz revīzijas iestādes vēsturi, paveikto, kā arī ieskicēt nākotnes attīstības vīziju. Konferencei, kas risināsies no pulksten 10 līdz 13.35, tiešraidē bija iespējams sekot arī portālā "Delfi".

Līdz ar VK likuma pieņemšanu Valsts kontrole no formālas de facto 1918. gada 2. decembrī dibinātas institūcijas kļuva par de iure neatkarīgu, koleģiālu Latvijas Republikas augstāko revīzijas iestādi.

Konferenci kopā ar valsts kontrolieri Rolandu Irkli atklās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un Eiropas Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas (EUROSAI) prezidents, Čehijas augstākās revīzijas iestādes vadītājs Miloslavs Kala.

VK 100. gadadienā sveica arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, portāls "Delfi" uzzināja prezidenta kancelejā.

Prezidents videouzrunā atzīmēja, ka neatkarīgas augstākās revīzijas institūcijas izveidošana liecina par Latvijas kā atbildīgas valsts apņemšanos uzraudzīt savu resursu pārvaldības tiesiskumu un lietderību, lai resursi sniegtu labumu visai Latvijas sabiedrībai un sekmētu valsts attīstību.

"Es augsti novērtēju VK mērķi nodrošināt lietderīgu, godprātīgu un tiesisku publiskā sektora darbību sabiedrības interesēs. Izmantojot izdevību, pateicos ikvienam VK darbiniekam par krietnu un dedzīgu dalību šī mērķa sasniegšanā", uzsvēra Rinkēvičs.

Valsts prezidents pauda pārliecību, ka VK izvirzītās vērtības – atbildīgums, sadarbība un attīstība – ir virziena rādītājs ikdienas darbā. Šajā profesionālajā ceļā būtiski raudzīties, lai process nekļūtu par pašmērķi, lai formālisma vietā veidojas un nostiprinās uz tiesisku un taisnīgu rezultātu orientēta darba kultūra.

Videouzrunā Valsts prezidents atsaucās uz VK uzdevumu sniegt objektīvu, pamatotu, taisnīgu vērtējumu par valsts resursu izlietojumu.

VK Satversmē piešķirtā loma šo uzdevumu padara īpaši atbildīgu un VK vērtējumu – par ietekmīgu instrumentu, kam ir svarīga loma taisnīgas valsts veidošanā. Turklāt VK vieta Latvijas valsts institūciju sistēmā ļauj tai pārredzēt visplašāko valstisko kontekstu un raudzīties, lai vērtējumā neiezogas pārlieku formāla pieeja, kas neņem vērā Latvijas valsts ilgtermiņa prioritātes, norādīja Valsts prezidents.

Konferencē "100 gadi kontrolspēka" paredzēts kopīgi atskatīties uz VK sākuma punktu un nozīmīgiem "pieturas un saskarsmes punktiem" VK un Latvijas valsts vēsturē, norādījis valsts kontrolieris Rolands Irklis. "Vērtēsim VK ieguldījumu valsts pārvaldes un valsts kopējā izaugsmē, kā arī VK kompetenču pārnesi starptautiskā mērogā. Vienmēr svarīgi plānot nākamos soļus, tādēļ pārrunāsim arī nākotnes izaicinājumus," viņš atzinis.

Paredzēts, ka pirmajā konferences daļā "100 gadi: Dibināšana. Okupācija. Neatkarība. Nekā pašsaprotama. Latvijas valsts dibināšana un VK izveidošana, nozīmīgi "pieturas un saskarsmes punkti", VK dotais mandāts un tās vieta konstitucionālo orgānu vidū", priekšlasījumus sniegs Latvijas eksprezidente dr. Vaira Vīķe–Freiberga, Satversmes tiesas tiesnesis Gunārs Kusiņš un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docents Edvīns Danovskis.

Otrajā daļā "Auditoru darbs Latvijas sabiedrībai. Revīzijas spēks. VK paveiktais, atrisinātās problēmas, rastie risinājumi, sadarbība ar VK un tās komandas darba kvalitāte, atbalsts citu valstu institūciju izaugsmei, VKmērķi stiprināt revīzijas ietekmi/spēku un veikt fokusa pārnesi uz lietderības revīzijām", diskusijā piedalīsies VK Sabiedriskās padomes priekšsēdētāja, Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa neatkarīgā eksperte, Eiropas Iekšējo auditoru institūtu konfederācijas valdes locekle Iveta Reinholde, Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas (INTOSAI) Attīstības iniciatīvas ģenerāldirektors Einars Gorrisens, Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO valdes priekšsēdētāja Gunta Anča un VK padomes locekle Maija Āboliņa.

Trešajā daļā "Kontrolspēks nākamajai simtgadei. Attīstība, sadarbība un atbildīgums turpmāk – labākai nākotnei valstij un iedzīvotājiem, tehnoloģiju, drošības un citi nākotnes izaicinājumi valsts pārvaldei un publisko finanšu pārvaldītājiem un uzraugiem, VK loma nākamajās desmitgadēs" paredzēta diskusija, kurā piedalīsies Latvijas Bankas Ģenerālsekretariāta vadītājs Andris Strazds, Konsultāciju aģentūras Helve vadošā partnere un līdzdibinātāja un TechChill Foundation valdes locekle Līva Pērkone, NATO StratCom direktors Jānis Sārts un VK padomes loceklis Edgars Korčagins.

VK skaidro, ka nosaukums "Kontrolspēks" izvēlēts, jo, saskaņā ar otro Ņūtona likumu spēks ir masas un paātrinājuma reizinājums jeb F = m ⋅ a. Ir daudz spēku veidu, piemēram, cēlējspēks, pievilkšanās spēks, smaguma spēks. Spēku var izraisīt dažādi procesi, piemēram, berze izraisa berzes spēku. "Analoģijās runājot, kontrole izraisa kontrolspēku. Tas ir par kontrolspēku, lai uzlabotu. Lai uzlabotu mūsu Latviju."

VK papildina, ka iestāde ir viena no Satversmē nostiprinātajām neatkarīgajām valsts iestādēm. Satversmi parakstīja Satversmes sapulces prezidents Jānis Čakste un Satversmes sapulces sekretārs Roberts Ivanovs, kuru pēc tam apstiprināja valsts kontroliera amatā. Pirmais valsts kontrolieris amatā nostrādāja 12 gadus.

VK ir neatkarīga, koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde. Tās darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, lietderīga un atbilst sabiedrības interesēm, kā arī sniegt ieteikumus atklāto trūkumu novēršanai.

VK veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem – Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas INTOSAI standartiem (ISSAI), kuru atzīšanu Latvijā nosaka valsts kontrolieris.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!