Ogrēnieši pieprasa saglabāt briežu dārzu; 'Rīgas meži' aicina nemaldināt

"Mēs aicinām Rīgas domes atbildīgo komisiju un kopumā deputātus šobrīd apturēt jebkādas kapitālsabiedrības darbības, kas kaitētu rezervāta tālākai eksistencei. Šis nav tikai viena uzņēmuma lemšanas jautājums. Tas jau ir kļuvis par sabiedrības jautājumu, un vietējā sabiedrība saka "nē" rezervāta jeb dabas parka likvidācijai," norādīts ogrēniešu paziņojumā.

Ozoliņa norādījusi, ka vairāk nekā 15 gadus šis rezervāts daļai ogrēniešu bijis rekreācijas sastāvdaļa – vietējie ap briežu dārzu ir izveidojuši aptuveni piecus kilometrus pastaigu, skriešanas, nūjošanas, riteņbraukšanas, slēpošanas un sēņošanas takas sportam un atpūtai ar pilnvērtīgu dabas baudīšanu.

"Nesaprotam, kāpēc, savulaik mainoties kapitālsabiedrības vadībai (arī līdz tam kapitālsabiedrība strādāja ar miljoniem lielu peļņu, līdz ar to nav pamata runāt par nepieciešamību mazināt izmaksas uz briežu rēķina), pēkšņi briežu rezervāts kļuva kā dadzis acīs un nevajadzīgs?! It īpaši ņemot vērā, ka tā ir kapitālsabiedrība, kurai jau "saknē" būtu jārūpējas un jāmīl mežu bioloģiskā daudzveidība, turklāt jābūt gan zināšanām, gan prasmēm atbilstoši rūpēties," norādīts aktīvistu grupas paziņojumā presei.

"Ja viens briežu rezervāts ir problēma, tad jautājums par kapitālsabiedrības profesionalitāti kopumā rūpēties par tai uzticētajiem mežiem ārpus Rīgas pilsētas teritorijas," norādījusi Ozoliņa.

Iedzīvotāju atbalsta grupas pārstāve akcentē, ka šo teritoriju nevienā brīdī nav iespējams nodēvēt par "briežu dārzu" ne pēc funkcijas, ne pēc izskata – daudz precīzāks apzīmējums ir "rezervāts" vai "dabas parks", jo tas ir mežains, ar augstu žogu noslēgts no apkārtējās vides, tajā ir liela bioloģiskā daudzveidība, cilvēku un saimnieciskās darbības neskarta teritorija, ar mežezeru.

Tāpat briežu saglabāšanas atbalstītāji aicina "Rīgas mežu" vadību nemaldināt sabiedrību ar apgalvojumu, ka šis parks tiek uzturēts no rīdzinieku nodokļiem, jo aptuveni 75 līdz 85% ieņēmumus veido saimnieciskā darbība ar mežu. "Nav dzirdēts par kailcirtēm Rīgas pilsētas teritorijā. Līdz ar to var droši apgalvot, ka pilsētas parki un skvēri, pilsētas meži, puķudobes, stāvkrāni, strūklakas Rīgā tiek uzturēti no Pierīgā, tostarp Ogres novadā izcirstajiem mežiem," pauž iedzīvotāji.

Turklāt Ogres novadā katru gadu tiek veiktas kailcirtes ar nosaukumu "sanitārā cirte" pietiekami lielos apjomos, tostarp netālā teritorijā ap briežu rezervātu. Iepriekš izcirsti vairāki desmiti hektāri, lai izveidotu kapitālsabiedrībai piederošo Norupes kokzāģētāvu, kas robežojas ar briežu dārzu. Ogres novadā izcirsto koku vērtība ir mērāma miljonos eiro, kas nozīmē, ka briežu rezervāts Ogres novadā ir pašpietiekams sevis uzturēšanā, uzskata aktīvisti.

40 000 eiro izmaksas gadā briežu dārza uzturēšanai ir maza daļa no 16 miljonu ieņēmumiem gadā par Pierīgas mežu realizāciju, norādīts paziņojumā. "Līdz ar to mūsu skatījumā finanšu līdzekļi nav patiesais iemesls un arguments briežu rezervāta slēgšanai," uzskata iedzīvotāji – aktīvisti.

Aktīvisti arī pārmet "Rīgas mežiem" sabiedrības maldināšanu sakot, ka tāpēc, ka brieži nav vienmēr pieejami un redzami apmeklētājiem, tad tiem nav sabiedrības izglītojošas un cita veida nozīmes. "Vēlamies aicināt kapitālsabiedrību izmantot mūsdienu tehnoloģiskās iespējas sabiedrības izglītošanā. Izcili piemēri ir tiešsaistes kameras ar zivju ērgļiem Durbē, balto stārķu ligzdām, melno stārķu projektiem," rakstīts aktīvistu paziņojumā.

Tādā veidā sabiedrībai, tostarp arī rīdziniekiem, būtu iespēja sekot līdzi briežu dzīvei, savstarpējām attiecībām un dzīves norisēm dažādos gadalaikos. Šajā gadījumā briežu rezervāts pildītu būtisku lomu sabiedrības izglītošanā par dzīvnieku dzīvi savvaļā un kalpotu par "dzīvu" materiālu dažādiem skolēnu projektiem, palīgmateriālu pedagogiem izglītības iestādēs.

""Rīgas meži" šobrīd izvēlas iet vieglāko ceļu, bet aicinām ar tikpat lielu rūpību kā par parkiem un puķudobēm Rīgā izturēties pret pašu cilvēku izveidoto briežu rezervātu. Kapitālsabiedrībai ir visi vajadzīgie finanšu un cilvēku resursi to izdarīt, bet diemžēl pietrūkst motivācijas. Brieži nav vainīgi, ka dzīvo Ogrē," norādījusi Ozoliņa.

Viņa pauž, ka pirmo nedēļu laikā iedzīvotāju izveidotajā atbalsta grupā briežu rezervātam Ogrē ir iesaistījušies jau vairāk nekā 100 ogrēnieši. Briežu dārza aizstāvji drīzumā paredzējuši iesniegt attiecīgu iniciatīvu portālā "manabalss.lv", kā arī aktīvi cīnīties, lai aizsargātu briežu dārzu.

Rīgas meži skaidro situāciju