Rinkēvičs sasauc Nacionālās drošības padomes sēdi; izvērtēs sodu politiku  (4)

Prezidents pēc Latvijas austrumu robežas un Valsts robežsardzes struktūrvienību Latgalē apmeklēšanas pauda, ka patlaban ir pārāk maiga sodu politika attiecībā uz personām, kuras nodarbojas ar nelegālās migrācijas organizēšanu.

"Tiem, kuri palīdz, organizē nelegālo migrāciju un palīdz Aleksandra Lukašenko režīmam, palīdz ienaidniekam. Par to var saņemt 30 dienu sodu, pēc kura izciešanas cilvēks ir labi atpūties un turpina darīt to, ko darīja iepriekš. Kāda jēga ir prasīt no robežsardzes, Zemessardzes un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem aktīvi aizsargāt robežu, ja tādās situācijās tiesas un prokuratūra uz lietām skatās citādāk," teica prezidents, piebilstot, ka acīmredzot jābūt nopietnākām vadlīnijām.

Tieslietu ministrijā (TM) portāls "Delfi" uzzināja, ka ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) ar rezolūciju TM ekspertiem uzdevusi izvērtēt kriminālsodu politiku un sniegt priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem tiesību aktos un izmaiņām to piemērošanā tā, lai tiktu aizsargāta personas dzīvība, veselība, neaizskaramība, brīvība, gods un cieņa, valsts un valsts drošība, pārvaldības kārtība.

Uzdots izstrādāt grozījumus un izmaiņas, lai arī cīnītos pret visa veida vardarbību, īpaši pret vardarbību tuvās attiecībās un ģimenē, naida noziegumiem, cilvēku tirdzniecību, dzimumneaizskaramības noziegumiem, noziegumiem digitālajā vidē, nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu un tās organizēšanu.

"Demokrātiskā tiesiskā valstī nav iedomājams, ka par mantiskiem noziegumiem ir paredzēta bargāka atbildība nekā par personas veselības, dzīvības un drošības apdraudējumu. Hibrīdkara apstākļos krimināltiesību politikai jāspēj stiprināt Latvijas valsts drošību daudz mērķtiecīgāk," norādījusi ministre.

"Tādēļ esmu aicinājusi sniegt priekšlikumus kriminālsodu politikas pilnveidei, tai skaitā attiecībā uz uz naida noziegumiem, nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu un nodarījumiem digitālajā vidē. Krimināllikums ir pieņemts 1998. gadā, kopš tā laika ir bijusi virkne papildinājumu un grozījumu. Ir pienācis laiks veikt visaptverošu revīziju, lai atspoguļotu sabiedrībā aizsargājamo vērtību skalu samērīguma, cilvēktiesību un sabiedrības drošības interesēs," viņa akcentējusi.

Rezolūcijā uzdots izvērtēt Krimināllikumā, Kriminālprocesa likumā un citos normatīvajos aktos paredzēto sodu politiku, kā arī tiesību aktu piemērošanas praksi. Rezolūcijā uzsvērts, ka valstij ir pienākums radīt tiesības aizsargājošu mehānismu, lai aizsargātu garantēto cilvēktiesību kopumu, lai sabiedrībai būtu drošības sajūta, ka valsts nekavējoties īstenos tiesību aizskāruma novēršanu un indivīda aizsardzību.

Līdz šī gada 31. oktobrim tiks sniegti priekšlikumi, kā nodrošināt, lai ar krimināltiesiskiem līdzekļiem prioritāri aizsargātu personas dzīvību, veselību, neaizskaramību, brīvību, godu un cieņu, valsti un valsts drošību, pārvaldības kārtību

Kā ziņots, prezidents pēc robežas apmeklējuma uzsvēra, ka saistībā ar austrumu robežu jārunā par vairākiem jautājumiem. Viņš norādīja, ka robeža ir sadalāma trīs daļās – ir robežas posms, kur ir brikšņi, robeža ar Krieviju, kas būvēta līdz 2019. gadam un atbilst tā laika uzstādījumiem, ka Krievija ir lielāks riska faktors, un ir arī robeža ar Baltkrieviju, kas izbūvēta, lai pildītu savu funkciju – apturēt migrantus, tomēr žogs pats par sevi no lielākām provokācijām nepasargās.

"Mums ir daudz kontrolētāju un uzraugu, bet ar darītājiem ir pašvaki. Robežas izbūve tika apturēta. Negribu runāt par to, cik pamatoti vai nepamatoti tas ir bijis. Taču tas ir radījis situāciju, ka cilvēki trīs reizes padomā. [..] Manuprāt, kaut kas ir nogājis pilnīgi greizi, jo esam pārgājuši no rezultāta uz procesu, bet mums ir jāatgriežas pie rezultāta," sacīja prezidents.

Rinkēviča ieskatā, Latvijas austrumu robežas aprīkošana ar sensoriem, videonovērošanas sistēmām, kā arī atturošā žoga izbūve ir absolūta prioritāte. Pēc prezidenta paustā, tur, kur vajadzēs grozīt likumus, tas tiks darīts.