Jaunas koalīcijas veidošanā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicina izvirzīt konkrētu mērķi – līdz 2030. gadam Latvijai sasniegt Eiropas Savienības (ES) vidējo labklājības rādītāju, ceturtdien, 17. augustā, par jaunnedēļ gaidāmajām konsultācijām ar Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem uzsvēra Rinkēvičs.
Ceturtdien preses konferencē Rinkēvčs informēja, ka saņēmis Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) valdības demisijas rakstu. Viņš uzsvēra, ka Kariņa vadītā valdība turpinās darbu līdz jaunas izveidei.
Vienlaikus Valsts prezidents informēja par nākamās nedēļas sākumā plānotajām konsultācijām ar Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem. Pirmdien, 21. augustā, prezidents tiksies ar "Jaunās vienotības" pārstāvjiem, Zaļo un zemnieku savienību un "Apvienoto sarakstu".
Otrdien, 22. augustā, Rinkēvičs plāno tikties ar Nacionālo apvienību, "Progresīvajiem", "Stabilitātei!" un Latvija pirmajā vietā.
"Šajās konsultācijās pārrunāsim jaunas koalīcijas veidošanas procesu un noskaidrošu minēto politisko spēku viedokļus par vēlamo koalīcijas modeli, iespējamiem Ministru prezidenta amata kandidātiem, kā arī redzējumu par valdībai veicamajiem ilgtermiņa un neatliekamajiem darbiem," klāstīja Rinkēvičs.
Jābūt konkrētiem risinājumiem
Prezidents uzsvēra, ka Latvijas sabiedrība sagaida konkrētus risinājumus arī šī brīža aktuālākajām problēmām – augstajiem elektroenerģijas tarifiem un banku kredītprocentiem, kā arī straujajai pārtikas cenu inflācijai.
Tāpat viņš norādīja, ka Ministru prezidentam un ministriem viņu amata izpildīšanai ir nepieciešama Saeimas uzticība, tādēļ konsultācijās ar Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem Rinkēvičs vēlas gūt pārliecību, ka izvirzītais Ministru prezidenta amata kandidāts spēj gūt iespējami plašu parlamenta atbalstu.
Valsts prezidents jaunas koalīcijas veidošanā aicina izvirzīt konkrētu mērķi – līdz 2030. gadam Latvijai sasniegt ES vidējo labklājības rādītāju, īpašu uzmanību pievēršot izglītībai un zinātnei, investīciju piesaistei, mūsu valsts reģionālās un ekonomiskās nevienlīdzības mazināšanai. "Cilvēkiem Rīgā un Latgalē ir jājūtas vienlīdz labi," piebilda Rinkēvičs.
Tāpat viņš sagaida, ka politiskie spēki īpašu uzmanību pievērsīs veselības aprūpei, valsts ārējai un iekšējai drošībai un Latvijas ekonomiskajai konkurētspējai.
"Sarunās ar partiju pārstāvjiem aicināšu politiskos spēkus sniegt savu redzējumu šo mērķu sasniegšanai. Nākamā valdība var un tai vajag ielikt pamatu šim darbam," uzsvēra Valsts prezidents.
Neatliekami darbi
Līdzās vidēja un ilgtermiņa prioritātēm Rinkēvičs uzskaitīja arī neatliekami veicamos darbus. Pirmkārt, darbs pie 2024. gada valsts budžeta. "Tam ir jābūt izsvērtam un pārdomātam, un tas ir jāpieņem savlaicīgi," uzsvēra Rinkēvičs.
Otrkārt, redzējums par pārtikas inflācijas un elektroenerģijas tarifu pieauguma līdzsvarošanu Latvijas iedzīvotājiem atbilstoši sociāli ekonomiskajam stāvoklim valstī, sistēmiski uzlabojumi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas darbā, lai sabalansētu valsts monopolu un iedzīvotāju intereses.
Treškārt, redzējums par risinājumiem tautsaimniecības kreditēšanas veicināšanai un atbalsta pasākumiem, kas mazinātu straujā kredītprocentu pieauguma negatīvās sekas Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem.
Ceturtkārt, būtiska finansējuma palielināšana valsts iekšējai drošībai, tostarp iekšlietu sistēmas un ieslodzījumu vietu darbinieku atlīdzības pārskatīšana un profesionālās izglītības sistēmas attīstība. Piektkārt, Latvijas austrumu robežas nostiprināšana paātrinātā kārtībā, to īstenojot kompleksi un sistēmiski, nodrošinot nepieciešamo finansējumu.
Sestkārt, saprātīgas un samērīgas pārmaiņas izglītības sistēmā un veselības aprūpē. "Kvalitatīvu un pieejamu izglītības un veselības sistēmu izveide, ņemot vērā Latvijas reģionu specifiku un dzīves realitāti," pauda Valsts prezidents.
Nemainīgs ārpolitikas kurss
Tāpat konsultācijās par nākamā Ministru prezidenta kandidātu Rinkēvičs vēlēsies gūt apliecinājumu par Latvijas ārpolitikas un drošības politikas kursa nemainīgumu, tostarp attiecībā uz atbalstu Ukrainai un konsekventu sankciju režīma ievērošanu pret Krieviju un Baltkrieviju.
Valsts prezidents arī sagaida redzējumu par tautsaimniecības attīstību un cilvēktiesību standarta nostiprināšanu Latvijā, kā arī investīcijām izglītībā, zinātnē, veselības aprūpē, iekšējās drošības jomā un valsts aizsardzībā, tostarp attiecībā uz Sēlijas poligona izbūvi, sabiedroto spēku klātbūtnes nodrošināšanu un kvalitatīva valsts aizsardzības dienesta ieviešanu.
Bez mākslīgiem šķēršļiem
Rinkēvičs uzsvēra, ka viņš vēlētos redzēt plašu Saeimas atbalstu nākamajai koalīcijai, bet to, cik plaša koalīcija varētu būt, rādīs gaidāmās politiskās konsultācijas. "Mana pieredze liecina, ka viena lieta ir tas, ko partijas saka publiski, un ko saka aiz slēgtām durvīm. Skaidrs, ka varam daudz runāt par dažādām kombinācijām bet ir nepieciešams izveidot valdību, kas neatliekami risina problēmas. Ceru, ka politiķiem šiem jautājumiem pieies atbildīgi un neveidos mākslīgus šķēršļus valdības izveidei," uzsvēra Valsts prezidents un pieļāva, ka politiskie spēki varētu izvirzīt vairākus premjera amata kandidātus.
Savukārt aizejošās valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV) mediju pārstāvjiem atzina, ka gadījumā, ja Rinkēvičs uzaicinās "Jaunās vienotības" virzīto premjera amata kandidāti Eviku Siliņu sākt koalīcijas sarunas, viņas vadībā varētu tikt izveidota spēcīga valdība, kas "veiksmīgi un gludi pārņems [tagadējās valdības] stafeti".
Lūgts komentēt savas turpmākās gaitas, Kariņš norādīja, ka ir ievēlēts Saeimā un neplāno pamest politiku. "Esmu atvērts dažādām iespējām. Nejūtos ne noguris, ne sevi izsmēlis. Bet tagad svarīgāk ir nonākt pie spēcīgas jaunas valdības," uzsvēra Kariņš.