ZM jāstiprina 'Leader' pieejas loma vietējo kopienu attīstībā, skubina revidenti

ES pasākuma "Leader" jeb sabiedrības virzītas vietējās attīstības (SVVA) ideja ir veicināt vietējo kopienu veidošanos un to jēgpilnu un ilgtspējīgu sadarbību un aktivitāti, lai uzlabotu dzīves apstākļus lauku un piekrastes teritorijās.

"Leader" pieeja, kuras nosaukums, tulkojot no franču valodas, nozīmē "mērķtiecīgas un koordinētas rīcības lauku ekonomikas attīstībai", ES darbojas jau vairāk nekā 30 gadus. Latvijā pieejas īstenošana tika uzsākta 2000. gadā, aprises visas Latvijas mērogā tā ieguva 2007. gadā. "Leader"/SVVA pieeju pamatā ir septiņi viens otru papildinoši principi, viens no būtiskākajiem – "no apakšas uz augšu", kas dod iespēju iniciatīvu uzņemties vietējiem iedzīvotājiem.

VRG galvenie uzdevumi ir nodrošināt stratēģijas īstenošanu vietējai attīstībai, kas ietver stratēģijas izstrādi, aktualizēšanu, novērtēšanu, darbu ar projektu pieteikumiem un vietējās teritorijas aktivizēšanu.

Latvijā šo "Leader" pieeju īsteno 35 VRG, tomēr to sniegums nav vienmērīgs – sniegtās iespējas iedzīvotājiem nav pieejamas līdzvērtīgā apjomā. Lai no "Leader" pieejas iegūtu pēc iespējas plašāka sabiedrība, ZM un iesaistīto institūciju lomai šīs pieejas pārraudzībā jābūt lielākai – gan valsts līmenī veidojot skaidru mērķu un rezultatīvo rādītāju sistēmu, gan pilnveidojot uzraudzību, novērtēšanu un veicot sistemātisku VRG iesniegto datu analīzi, gan sniedzot metodisku atbalstu VRG un veidojot uz pievienoto vērtību vērstu VRG darbības motivācijas sistēmu, secinājusi VK.

Turklāt "Leader" pievienotā vērtība ne tikai lauku ekonomikas attīstība, bet arī – paaugstināts sociālais kapitāls, uzlabota pārvaldība un labāki projektu rezultāti, atzinusi VK.

"Ar šīs revīzijas publiskošanu vēlamies arī rosināt iedzīvotājos lielāku interesi par "Leader" sniegtajām iespējām. Praksē iedzīvotājiem tas nozīmē apzināt savu vietējo rīcības grupu pārstāvjus un līdzdarboties vietējās attīstības stratēģijas īstenošanā – noteikt teritorijas vajadzības un prioritātes, īstenot projektus, novērtēt vietējo rīcības grupu darbības rezultātus –, tā praktiski un mērķēti iesaistoties vietējā attīstībā," aicinājusi VK padomes locekle Inga Vilka.

Plānošanas periodam no 2014. līdz 2020. gadam (projektu īstenošana vēl turpinās) no Eiropas Lauksamniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) iepriekšminētajam pasākumam Latvijā piešķirti 126 miljoni eiro, tostarp, 13,4 miljoni eiro VRG darbības nodrošināšanai un iedzīvotāju aktivizēšanai.

Jaunajam periodam no 2023. līdz 2027. gadam piešķirtais finansējums no šiem fondiem ir 101 miljons eiro.

Revīzijas laikā VK revidenti konstatēja, ka dažādu VRG piemērotās pieejas būtiski atšķiras un atšķiras arī sasniegtie rezultāti. Lai pēc iespējas plašāk iesaistītu vietējos iedzīvotājus, viens no būtiskākajiem VRG darbības uzdevumiem ir teritorijas iedzīvotāju aktivizēšana. Atšķirības VRG darbībā ir ievērojamas: laikā no 2016. līdz 2021. gadam ar piešķirto finansējumu VRG noorganizēto dažāda veida informatīvo un izglītojošo pasākumu skaits bija no trīs līdz gandrīz 90.

Lai gan "Leader" aktivitātes Latvijā tiek veiktas jau vairāk nekā 20 gadus, pēc VK pasūtījuma veiktās socioloģiskās aptaujas dati liecina, ka ārpus Rīgas tikai 28% respondentu kaut ko zina vai ir dzirdējuši par pasākumu.

"Leader" projektu piemēri liecina par ļoti dažādiem projektu veidiem un to apjomu. Piemēram, pēc ES finansējuma mazākā projekta apmērs bija 294 eiro, bet lielākā – 585 000 eiro. Atbalstu saņēmušas gan pašvaldības teritorijas infrastruktūras sakārtošanai un labiekārtošanai, gan uzņēmēji un iedzīvotāji visdažādāko iniciatīvu īstenošanai – žāvēšanas skapis mājražošanai, kafijas grauzdētavas izveide, tērpu iegāde bērnu popgrupai, zobārstniecības prakses izveide u.c..

Tomēr nepietiekami izmantotas "Leader" iespējas mazāk aktīvo un mazāk aizsargāto grupu sociālā iekļaušanā un inovāciju radīšanā.

VK arī atzinusi, ka situācija, kad starp Latvijā izveidoto 35 VRG darbu novērojams tik nevienmērīgs sniegums, izveidojusies vēsturiski, ZM kā pārraugošai institūcijai paļaujoties vienīgi uz VRG vietējo kompetenci un spējām. Tomēr, VK ieskatā, ZM ir jāuzņemas lielāka loma, gan metodiski atbalstot VRG, gan motivējot aktīvāk darboties iedzīvotāju iesaistē un viņu vajadzību apzināšanā.

Revīzijas gaitā VK konstatēja gan tādas VRG, kuru administrācijai nebija paredzēti līdzekļi pat vienai pilnas slodzes darba vietai, gan tādas VRG, kur līdzekļi bija paredzēti vairākām darba vietām. Tik atšķirīgās situācijās VRG nevar veikt salīdzināmu funkciju apjomu.

Tāpat VK ieskatā, būtisks ZM uzdevums ir "Leader"/SVAA pieejas īstenošanā sasniegto rezultātu analīze. "Jautājums par metodēm, kā vērtēt pieejas pievienoto vērtību un efektivitāti, ir aktuāls visā ES, un pašlaik nav vienas "receptes" vai metodikas. Ministrijai ir pieejamas VRG stratēģijas, pārskati par VRG darbības rezultātiem – informācija, kas ļautu analizēt un atbilstoši pilnveidot "Leader" pieejas efektivitāti Latvijā, bet līdz šim ministrija šādu analīzi nav veikusi," norādījusi Vilka.

Revīzijā konstatēts, ka "Leader"/SVVA finansējums lielā apmērā piešķirts pašvaldību īstenotiem projektiem

ELFLA aktivitātē "Vietas potenciāla attīstības iniciatīvas" VRG finansējums 55% apmērā, atsevišķās VRG pat līdz 77%, piešķirts pašvaldībām sabiedriskā labuma projektiem, tostarp tādiem, kas ietilpst pašvaldības funkcijās. EJZF vēl vairāk – pašvaldībām līdz 2022. gada beigām, ņemot vērā arī uzsāktos projektus, kopumā piešķirti 76% no kopējā EJZF SVVA finansējuma.

VK ieskatā, finansējuma piešķiršana lielā apmērā pašvaldībām nav uzskatāma par labu praksi un aktualizē jautājumu par LEADER un VRG lomu, būtiskā apmērā administrējot projektus, kuru mērķis ir nodrošināt pašvaldību funkcijas.

VK pēc revīzijas ZM sniegusi astoņus ieteikumus. Revīzijas iestāde aicinājusi ZM pilnveidot metodisko atbalstu VRG, uzlabot situācijas novērtēšanu – datu apkopošanu, analīzi un to izmantošanu lēmumu pieņemšanā un pamatošanā. Ieteikumu ieviešanas termiņš ir 2026. gada vidus.

Valsts kontrole aicina VRG lielākā mērā īstenot aktivitātes sabiedrības informēšanai un iesaistei, kā arī nodrošināt lielāku savas darbības caurskatāmību un atklātību, lai vairotu sabiedrības uzticību.

Jaunajā periodā liels izaicinājums VRG ir arī jauni iedzīvotāju iesaistes veidi. Ņemot vērā "Leader"/SVAA sniegtās iespējas VK aicina ZM sadarboties arī ar VARAM mūsdienu iesaistes instrumentu izmantošanā.