"Labdien! Nosūtu jums divus foto komplektiņus no diviem ļoti skaistiem baraviku guvumiem Turaidas pusē 7. un 11. augustā," tā portālam "Delfi" ziņoja Edvīns. "Kopā saņāca vairāk nekā 300 baraviku."
Vai šosezon sēņu Latvijas mežos ir vairāk nekā iepriekšējos gadus, portāls "Delfi" vaicāja mikoloģei Initai Dānielei. Spriežot pēc sociālajos tīklos atrādītajiem sēņotāju groziem, šogad vairāk esot baraviku nekā gaileņu, vērtē mikoloģe. Piejūrā toties izplatījusies invazīvā suga – dzīslkātu beka, kas ir ēdama sēne.
"Spēcīgajā lietū sēnes pārmirkst, un, ja ir augsta temperatūra, tās mežā "izvārās", un ļoti ātri bojājas, sapelē," laikapstākļu radīto situāciju mežos apraksta mikoloģe. Meža velšu daudzums tādēļ atšķiras no vietas uz vietu: kur lijis vairāk, arī sēņu izaug vairāk.
Sēņotājiem Dāniele iesaka neēst sēnes, kuras nav atpazīstamas.
"Pati gan neesmu redzējusi, bet esot bijuši ieraksti kaut kādā krievu grupā par balto mušmiri. Cilvēks jautājis – ir vai nav ēdama, un citi savukārt ieteikuši, kā labāk pagatavot," dusmojas mikoloģe. "Vēlreiz atgādinu: ja jums ir jautājums, vai sēne ir vai nav ēdama, tātad – jūsu gadījumā tā nav ēdama!"
Ja tomēr ir vēlme lasīt pirmo reizi mežā sastaptas sēnes un noskaidrot to sugu, mikoloģe mudina tās likt atsevišķā traukā. Sugas noteikšanā uzticams avots ir "Lielā sēņu grāmata" vai arī interneta resurss "senes.lv", viņa norāda.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
