Ministru kabinets otrdien, 22. augustā, konceptuāli vienojies aicināt Saeimu veikt grozījumus Imigrācijas likumā, ar kuriem tiktu dots papildus laiks Krievijas pilsoņiem nokārtot valsts valodas eksāmenu.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Saeima 5. aprīlī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Imigrācijas likumā, ar kuriem paredzēts ļaut Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem iegūt uzturēšanās atļauju, ja tie nokārto latviešu valodas eksāmenu. Likumā noteiktais termiņš uzturēšanās atļaujas saņemšanai ir šā gada 1. septembris.
Otrdien valdība uzklausīja Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par plānoto turpmāko rīcību un iespējamajiem tiesiskajiem risinājumiem saistībā ar Krievijas Federācijas pilsoņiem, kuriem saskaņā ar Imigrācijas likuma pārejas noteikumu 58. punktu no 2023. gada 1. septembra nav derīga pastāvīga uzturēšanās atļauja". Minētais jautājums tika skatīts valdības sēdes slēgtajā daļā Drošo sarunu zālē, tāpēc tā detaļas netiek publiskotas.
Preses konferencē pēc valdības sēdes klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (JV) informēja, ka valdība aiz slēgtām durvīm konceptuāli lēmusi aicināt Saeimu lemt par grozījumiem Imigrācijas likumā, ar kuriem tiktu pagarināts termiņš, kādā Krievijas pilsoņi varēs iegūt uzturēšanās atļauju, nokārtojot valsts valodas eksāmenu. Čudars piebilda, ka precīzs piedāvājums termiņa pagarinājumam Saeimā tiks iesniegts tuvākās nedēļas laikā.
Pēc ministra teiktā, šādi grozījumi nepieciešami, ņemot vērā, cik daudz Krievijas pilsoņu līdz šim nav pildījuši likuma prasības.
"Liela daļa Krievijas pilsoņu nav pieteikušies eksāmena kārtošanai, līdz ar to šāda iespēja tiks dota papildus, lai nodrošinātu mērķi, ka šī Latvijas daļa apgūtu valodu un integrētos sabiedrībā," sacīja Čudars.
Arī izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) uzsvēra, ka šī nav Imigrācijas likuma prasību mīkstināšana, bet gan likuma prasību termiņa pagarināšana, lai dotu iespēju visiem apgūt valsts valodu. "Nevar būt runa par valsts valodas zināšanu prasmju mazināšanu," uzsvēra Čakša.
Kā portālam "Delfi" norādīja IeM, saskaņā ar Saeimā 2022. gada 22. septembrī veiktajiem grozījumiem Imigrācijas likumā, Krievijas pilsoņiem izsniegtās pastāvīgās uzturēšanas atļaujas 2023. gada 1. septembrī zaudē spēku. Lai dzīvotu Latvijā, viņiem jāpiesakās ES pastāvīgā iedzīvotāja statusam. Lai saņemtu šo statusu, Krievijas pilsoņiem PMPL jāiesniedz personu apliecinoša dokumenta kopija, kā arī apliecinājums par valsts valodas zināšanām A2 līmenī un finanšu resursu esamību.
Tāpat ministrija skaidroja, ka grozījumi Imigrācijas likumā tika veikti ar mērķi stiprināt valsts iekšējo drošību un spēcināt latviešu valodu kā nāciju vienojošu pamatvērtību.
Likuma izpildes gaita liecinot, ka aptuveni puse no Latvijā dzīvojošiem 25 316 Krievijas pilsoņiem, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, iesniegušas pieteikumus ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai. Vienlaikus teju 10 tūkstoši Krievijas pilsoņi, kuriem ir Latvijā izsniegtās ES pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļaujas, nav iesnieguši dokumentus šīs atļaujas saņemšanai.
22. augusta slēgtajā sēdes daļā valdība vērtēja Imigrācijas likuma grozījumu attiecībā uz Krievijas pilsoņiem ieviešanas gaitu, uzklausīja Iekšlietu ministrijas ziņojumu par reālo situāciju un pēc ilgām diskusijām uzdeva izstrādāt jaunu konceptuālo priekšlikumu Imigrācijas likuma grozījumu redakcijas pilnveidošanai. Valdības sēdē ministri norādīja, ka priekšlikumi nepieciešami, lai dotu papildu laiku Krievijas pilsoņiem Latvijā, kas to vēlas, bet vēl nav paguvuši, vai līdz šim nav spējuši finansiāli atļauties, sakārtot formalitātes. Tie ļaus visiem, kas ilgtermiņā vēlas turpināt uzturēties Latvijā un prast latviešu valodu sarunvalodas līmenī, paspēt to izdarīt arī pēc 1. septembra, lai pēc iespējas ātrāk [bet ne vēlāk kā 2 gadu laikā] iegūtu ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu, vēstīja IeM.
Tāpat jaunais priekšlikums paredz, ka Krievijas pilsoņiem, kas iepriekš bijuši Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi un kas līdz 1. septembrim nebūs paspējuši iesniegt nepieciešamo dokumentāciju Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa saņemšanai, varēs pretendēt uz termiņuzturēšanās atļauju ar saīsinātu termiņu (divi gadi). Šis laiks izmantojams, lai Krievijas pilsoņi, kas izrādījuši interesi, bet nav to paspējuši, nekavējoties apgūtu latviešu valodu minimālā sarunvalodas (A2) līmenī un iesniegtu dokumentāciju ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa saņemšanai vai arī lai savlaicīgi plānotu pamest Latviju pašu spēkiem.
Konceptuālais lēmums paredz, ka šajā pārejas periodā Krievijas pilsoņi saņems līdzšinējos valsts nodrošinātos pakalpojumus, tostarp pensijas un pabalstus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
